E-bibliotēka un autoru tiesību ievērošana

Joprojām nesaprotu no kādiem līdzekļiem autoriem tiks maksāti solītie 100 000 Ls gadā? Un tā katru gadu. No personiskajiem? E-biblioteka taču neko nepelna un arī nodokļu maksātāju naudu nesaņem.

galvenais dažu izdevēju nervozitātes iemesls ir tas, ka e-bibliotēka rada autoram papildus atlīdzības saņemšanas iespēju par sava darba izmantošanu pēc tā publikācijas un izbeidz dzimtbūšanas attiecības, kas valda starp daudziem izdevējiem un to autoriem. Beidzas laiks, kad varēja atmest autoram sīknaudu par pirmo izdevumu un neko - par visiem pārējiem. Beidzas. Izdevēji, vienkārši pieņemiet to un pārkārtojiet cilvēcīgākas attiecības ar saviem autoriem vai arī kļūstiet par izsmieklu lasītāju un autoru acīs. E-bibliotēka pastāv tādēļ, ka to atbalsta tajā pārstāvētie autori. Saprotams, tas skauž.

Bibliotēkas grāmatas nopērk un tās ir plauktā. Par grāmatām bibliotēkas katru gadu maksā tūkstošiem un simtiem tūkstošu latu - atkarībā no bibliotēkas lieluma. Cik liels bija e-bibliotēkas krājums reģistrācijas brīdi un turpmāk? Par ārzemju grāmtām jau nopērkot bieži tiek samaksāts par autortiesībām. Viena eksemplāra ārzemju grāmatas cena lieloko daļu ir desmitos un zinātniskās grāmatas - simtos latu.

"Zagt, vecīt, ir jāmāk" - stencils uz dažām Rīgas ēku sienām.

Pilnīgi garām. Tur ir gan tā sāls. Un tas ir gan būtiski. Vēl jau vispār te neviens nav runājis par digitālo vidi un autortiesībām tajā.

Asociācijā ir biedri nevis biedres, cien. 13:56. "Uz cik ilgu "ierobežotu laiku" digitalizētie darbi ir vai būs pieeejami un kādā iestādē? Kur tas ir fiksēts? Un kur fiziski ir tā iestāde? Serveris NAV iestāde." - jautājumi un minējums, ka serveri nav iestāde izklausās nebūtiski. Ne jau tur tā sāls. Sāls ir naudā, neļausiet tak man samelot. Ne jums, ne man patiesi rūp likuma izpratne, traktējumi un formulējumi, tāpat kā jums, ne mans īsteni nerūp mitoloģisku būtņu patikšana attiecībā uz godīgi vai negodīgi darītiem darbiem. Jums un mums, izdevējiem rūp nauda. Tas ir īsto rūpju iemesls. Vajag izdomāt kā naudu nopelnīt, nevis kā nenopelnīt.

Ak, Aija ir vīrietis. no "Autortiesību likuma" : "publisks patapinājums — darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu." Uz cik ilgu "ierobežotu laiku" digitalizētie darbi ir vai būs pieeejami un kādā iestādē? Kur tas ir fiksēts? Un kur fiziski ir tā iestāde? Serveris NAV iestāde. Ja vajag, varam turpināt iztirzāt "Autortiesību likumu", Bernes konvenciju utt. Bet vairāk negribu teikt Jums priekšā vājās vietas. Jā, un ar farmāciju viss ir kārtībā. Citādi dažam Kilbloka rādās itin visur. Nevajag iespringt... Dievam patīk godīgi darīti darbi.

Klau, saraksti visu uz lapiņām, tām mazajām līmlapiņām un izklāj sev visu priekšā uz galda un apsver visus par un pret. Citādi man rādās, ka tu neesi itin nemaz iedziļinājies lietā (ja vien tu esi Kilbloka - tad tev atļauts neiedziļināties) un mētājies ar varbūtībām. Ja tavā dzīvē ir pārāk daudz varbūtību, jāvēršas pie speciālistiem, farmācija šajā lietā gājusi stipri tālu uz priekšu. Neviens nenoliedz izdevniecību ieguldījumu. Taču tām ir jāvienojas ar autoriem par to kā tiek savā starpā sadalīti jebkādi ienākumi, arī no publiskā patapinājuma, ko vienīgās realizē bibliotēkas. Kas izdevējiem liedza vairākus gadus atpakaļ un arī tagad "ierakstīties" likumā kā tādiem, kuri blakus autoriem saņem publiskā patapinājuma atlīdzību? Kas liedza, es vēlreiz atkārtošu? Un es atbildēšu - izdevēju savstarpējās intrigas. Godīgi sakot, man sāk palikt kauns par grāmatizdevēju asociāciju, kurā ar'ī es esmu biedrs.

Lasīt māki? "sava labuma gūšanai" - kādai? "autori, izdevniecības un lasītāji paliks gribot"- vai nepietiek ar to, ka viena privātā bibliotēka atlīdzībās samaksā 100 tūkst. latus pretstatā valsts izmaksātajiem 131 tūkstotim par VISĀM biblioptēkām kopā?

Es neko neapgalvoju, ka tā tas ir, bet gan VARBŪT un uzdodu jautājumus. Un vai tad visu tā drīkst digitalizēt, pat to, ko bibliotēka varbūt nemaz nav nopirkusi. Vai izdevniecības nav ieguldījušas darbu ? utt.

tik tiešām - kas ir ar latviešiem - kāpēc daži latvieši iedomājas, ka drīkst izmantot citu darbu sava labuma gūšanai. pat neprasot atļauju par to. galvenais, ka atkal šai procesā juristi gūs krietnu ienākumu, bet autori, izdevniecības un lasītāji paliks gribot. gribot lasīt, rakstīt un pārdot savus izdevumus.

Paldies autoram! Apskaužu viņu par spēju vienkārši un skaidri izklāstīt sarežģītu matēriju. Izmantošu kursa darbā.

Kas ir ar latviešiem? Kas ir noticis, ka visi tikai runā, runā par naudu, pelnīšanu, procentiem, peļņu.

Tavs komentārs ir BEZ argumentiem, atšķirībā no A. Rimšas, kurš to visu pamato ar precīziem normatīviem. Demagogs esi tu. Ja tu pasaki - "sāksim ar to, ka bez autora atļaujas visus darbus digitalizēt nedrīkstēja" - tad kā to uztvert? Kā Augstākās tiesas instanci? Tas ir pliks apgalvojums bez argumentācijas. Tā tu vari strīdēties ar savu kaimiņieni par kaķu pietaisīto kāpņutelpas tīrīšanu. Un visi pārējie tavi apgalvojumi ir bez argumentācijas, balansē uz apmelošanas robežas. Garlaicīgi. Jo paredzami.

ar ko šī e-bibliotēka pelna naudu? tikai iztiksim bez damagoģijas, ka tā ir dibināta sabiedrisku labdarības motīvu vadīta - sniegt citu izdotas grāmatas un žurnālus bez maksas! tā tak ir SIA - tātad agrāk vai vēlāk vajadzīga peļņa!