Armija bija devusi M. Mursi laiku līdz trešdienas vakaram, lai prezidents piekāptos tautas prasībām un atrisinātu politisko krīzi, pretējā gadījumā solot pārņemt kontroli pār valsti. Taču M. Mursi vēl pirms noteiktā laika paziņoja, ka nepiekāpsies. Uzsverot, ka viņš ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās, M. Mursi paziņoja, ka gatavs mirt demokrātijas vārdā, un nemieros vainoja 2011. gadā gāztā prezidenta Hosnī Mubaraka režīma «paliekas».
Iztekot noteiktajam 48 stundu ultimāta termiņam, M. Mursi atkārtoti uzsvēra, ka iebilst pret armijas iejaukšanos, un norādīja, ka no vardarbības var izvairīties tikai vienā veidā: ievērojot to, ka viņš ir leģitīmi ievēlēts prezidents.
Valsts galvas atbalstītāji uzsvēra, ka M. Mursi jādod vairāk laika, jo pēc viena gada prezidenta godā esot pāragri spriest par viņa darba augļiem.
Prezidenta kritiķi paziņoja, ka M. Mursi «zaudējis prātu», un aicināja armiju pārņemt valsts vadību savās rokās. M. Mursi un viņa pārstāvētā islāmistu partija Musulmaņu brālība apsūdzējusi armiju valsts apvērsuma mēģinājumā, taču armija noliegusi pārmetumus un apgalvojusi, ka rīkojas tautas interesēs.
Armija trešdienas pēcpusdienā tikās ar valdības un protestētāju grupu pārstāvjiem, viņiem pievienojās arī reliģiskie līderi un opozicionāru līderis Nobela Miera prēmijas laureāts Mohammeds el Baradei. Pirms tam tika ziņots, ka armijas plānos ir pagaidu valdības izveide.
Situācija Ēģiptē draud pāraugt asiņainā haosā, jo gan M. Mursi atbalstītāji, gan kritiķi aicina nepiekāpties pretinieku priekšā.
Protesti aizsākās svētdien, kad apritēja gads, kopš M. Mursi kļuva par pirmo tautas vēlēto prezidentu pēc tam, kad tika gāzts trīs desmitgades valdījušais H. Mubaraks. Protestētāji pieprasa M. Mursi atkāpšanos un pārmet, ka prezidents darbojas nevis valsts, bet gan Musulmaņu brālības interesēs. Protestos dzīvību zaudējuši jau vismaz 39 cilvēki, bet vēl simtiem tika ievainoti.