Tiesa, strauji pieaudzis arī tūristu skaits no Krievijas, bet tas tiek skaidrots ar Igaunijas interesantajiem tūrisma produktiem, piemēram, izglītojošo zinātnes centru AHHAA un ilga termiņa Šengenas vīzu popularitāti Krievijas iedzīvotāju vidū.
Tartu tūrisma informācijas centra apkopotā informācija liecina, ka ārvalstu tūristi Igaunijā kopš eiro ieviešanas jūtas komfortablāk un arī atstāj mūsu ziemeļu kaimiņvalstī vairāk naudas. Pirmkārt, tāpēc, ka lielākos daudzumos pērk suvenīrus; otrkārt - tāpēc, ka pēc eiro ieviešanas jūtami pieaugušas cenas Igaunijas naktsmītnēs.
«Eiro ieviešana veicina tūrisma attīstību,» atzīst izglītojošā zinātnes centra AHHAA projektu vadītāja Irina Orekhova un piebilst, - «ja cilvēks nolēmis apmeklēt Igauniju, tad to izdarīs, neatkarīgi no tā, kāda valūta te ir - kronas vai eiro.» Bet, protams, somiem, vāciešiem un citu eirozonas valstu tūristiem tagad uzturēties Igaunijā kļuvis komfortablāk. «Piederība eirozonai uzlabo valsts tēlu citu ES dalībvalstu iedzīvotāju un tūrisma aģentūru skatījumā. Patlaban valsts, kurā ieviests eiro, joprojām saistās ar stabilitāti, drošību un psiholoģiskā aspektā - arī ar tūrisma pakalpojumu kvalitāti.» Arī Tartu Postimees žurnāliste Kristīna Krūse uzskata, ka tieši tūrisma nozarē strādājošie Igaunijas uzņēmumi ir ieguvēji no eiro ieviešanas.
Tomēr eiro nevar uzskatīt par «burvju nūjiņu», kas jebkurā valstī nodrošina tūrisma attīstību. Tikpat svarīgs ir tūrisma jomas uzņēmumu un par šo nozari atbildīgo valsts institūciju mērķtiecīgs sistemātisks darbs. Svarīgi piedāvāt dažādu paaudžu ceļotājiem un noteikti arī bērniem interesantus tūrisma produktus, lai uz Igauniju brauktu «ne tikai somu pensionāri, bet arī ģimenes ar bērniem, un būtiski, lai valsts institūcijas Igauniju kā pievilcīgu galamērķi reklamētu starptautiskā mērogā,» saka I. Orekhova.