Eiro projektā strādā piecas darba grupas. Pavasarī aizsākām, vasarā aktīvi strādājām pie Latvijas nacionālā eiro ieviešanas plāna aktualizēšanas. Tas nepieciešams, lai nākamgad, kad būs zināms galīgais lēmums, mēs sešu mēnešu laikā visus darbus varētu izdarīt laikā un precīzi. Respektīvi, šie darbi ir jāsaplāno jau tagad.
Kā cilvēkiem saprotamā veidā varētu paskaidrot, kas ir šis ieviešanas plāns?
Teksta pamatdaļa skaidro eiro ieviešanas principus - kas pārejas periodā jāzina grāmatvedības jomā, kas notiks ar nodokļiem utt., citiem vārdiem sakot, praktiskā informācija gan valsts sektoram, gan privātajam, iedzīvotājiem. Plāna pirmais pielikums ir detalizēts pasākumu saraksts ar sākuma un beigu datumu. Piemēram, informācijas sistēmu pielāgošana. Darbs ir sākts jau šā gada vidū, ir apzinātas funkcionālās izmaiņas, kas būs jāveic; pati šo izmaiņu izstrāde būtu jāsāk nākamā gada sākumā un jāpabeidz līdz septembrim, un tad mums vēl ir laiks sistēmu testēšanai.
Pieminējāt nodokļu sistēmu - vai eiro ieviešana radīs būtiskas izmaiņas?
Labā ziņa ir tā, ka nekā būtiski jauna tur nebūs. Proti, paši dati par iepriekšējo atskaites periodu būs vēl latos, tomēr no eiro ieviešanas dienas paši maksājumi būs jāveic eiro.
Dažkārt cilvēki jautā - kāpēc nepieciešama īpaša komunikācijas kampaņa, ja jau lēmums par ieviešanu ir pieņemts?
Kampaņai būs vairākas sastāvdaļas, lielu uzsvaru liekot tieši uz šiem praktiskajiem jautājumiem - cik ilgā laikā naudu varēs apmainīt, cik ilgs būs lata un eiro paralēlās apgrozības periods, respektīvi, lai cilvēki justos droši. Un šos jautājumus plānots skaidrot dažādās formās - sākot ar informatīvo tālruņa līniju un semināriem reģionos, beidzot ar informatīviem bukletiem un materiāliem medijos.
Cik Latvijai izmaksās eiro ieviešana? Cik no šīm izmaksām segsim paši?
Indikatīvās izmaksas tika apkopotas jau pērn - 8,7 miljoni latu. Šogad, precizējot izmaksu pozīcijas, esam iekļāvušies minētajā apjomā. Ja runājam par Eiropas līdzdalību izmaksu segšanā - jau pieminētajai komunikācijai mums atvēlēti 1,4 miljoni latu, no kuriem pusi sedz Eiropas Komisija. Līdzīgi ar pieminēto informatīvo sistēmu izmaiņām - to veikšanai nepieciešamo lielāko summu plānojam saņemt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Ja šī izmaksu pozīcija ir 3,4 miljoni latu, orientējamies, ka 3 miljonus latu varētu saņemt no ERAF.
Kādi būs Latvijas ieguvumi, ieviešot eiro?
Ieguvumus vajadzētu dalīt - tūlītējie un tādi, kurus redzēsim ilgākā perspektīvā. Kā tūlītējs ieguvums jāmin dzīves vienkāršošanās, atkrītot valūtu konvertēšanas nepieciešamībai gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Turklāt runa ir ne tikai par ērtību, bet ietaupījumu, jo tiek lēsts, ka šī konvertācija gadā izmaksā apmēram 50 miljonus latu. Pazūd valūtas risks, kas nozīmē, ka uzņēmējiem būs mazākas apdrošināšanas izmaksas. Ja runājam par ilglaicīgiem ieguvumiem, tad pievienošanās eirozonai nāk par labu valsts kredītreitingam, kas savukārt nozīmē lētākus finanšu resursus. Tas nozīmē gan to, ka mums būs lētāk pārfinansēt valsts parādu, gan to, ka iedzīvotājiem būs pievilcīgākas kredītlikmes.
Lai saņemtu uzaicinājumu iestāties eirozonā, ir jākvalificējas Māstrihtas kritērijiem. Mēs to spēsim?
Ja ir runa par valdības vispārējā parāda rādītāju, tad mēs to izpildām ļoti labi, jo Māstrihtas kritērijs ir 60% no IKP, savukārt Latvijā ir 42,6%. Ja runā par fiskālās disciplīnas, budžeta deficīta rādītāju, tad jāatceras, ka tas tiek vērtēts vienreiz gadā par iepriekšējo periodu, respektīvi, nākamā gada martā tiks vērts 2012. gads. Tātad 2011. gadā mums šis rādītājs bija 3,5% un kritērijs ir 3%. Savukārt šogad mēs redzam, ka 2012. gadā deficīts būs 1,9%, un ir pārliecība, ka tā arī būs. Kas attiecas uz tādiem kritērijiem kā vidējā inflācija un ilgtermiņa procentlikmes, tad, protams, daudz atkarīgs no tā, kādas valstis eirozonā tiks izvēlētas kā atskaites punkts, tomēr ir sajūta, ka Latvija iekļaujas šajos stabilitātes kritērijos.
Varbūt, redzot to, kas notiek Dienvideiropā, arī mums vajadzēja iestāšanos atlikt?
Grūtībās nonākušās eirozonas valstis ļoti aktīvi nodarbojas ar savu ekonomiku sakārtošanu, tāpēc nešaubos, ka eirozona nākamgad stabilitāti atgūs. Man personīgi šķiet, ka labāk gatavot ragavas vasarā - neatlikt iestāšanos līdz brīdim, kad tas būtu spiedīgi nepieciešams finansiālu problēmu dēļ.