Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Trešdiena, 6. novembris
Leonards, Leons, Linards, Leo, Leonarda

Eiro Latvijā: ieviest (.) nevar (.) atlikt

Latvijai ir jācenšas izpildīt nosacījumus eiro ieviešanai, jo tas mūsu ekonomiku «noliks uz pareizām sliedēm», saka ekonomisti, atbildot uz jautājumu, vai mums vajadzīgs eiro. Domas dalās par to, vai jaunu valūtu mēs spēsim ieviest no valdības pasludinātā 2014. gada sākuma, kā arī par to, vai mums eiro patiešām ir nepieciešams pēc 32 mēnešiem, vai naudas reforma varētu pagaidīt. Pazīstamākais eiro kritiķis Latvijā ekonomists Jānis Ošlejs ir pārliecināts, ka, virzoties uz eiro, Latvija pieļauj būtisku kļūdu, jo eirozonas priekšrocības var baudīt vienīgi bagātās valstis.

2012. gads - izšķirošs

Lai 2014. gada 1. janvārī Latvijas veikalos varētu norēķināties ar eiro, mums izšķirošs ir nākamā gada budžets un inflācijas līmenis nākamajā gadā. Jautājums par Latvijas iekļaušanu eirozonā ES institūcijās varētu tikt skatīts 2013. gada vasarā, ņemot vērā ekonomikas indikatorus par 2012. gadu, 2013. gada sākumu.

Aktuālākie jautājumi, kas būs jāatrisina Latvijai, ir budžeta deficīta samazināšana zem 3% (pašlaik plānotais budžeta samazināšanas apjoms ir 150-180 miljoni latu 2012. gadā) un inflācijas ierobežošana. Starp šiem diviem kritērijiem var veidoties pretruna, jo budžeta deficīta mazināšanai tiek celti nodokļi, kas savukārt ceļ cenu līmeni. Latvijas Banka (LB) uzsver, ka jau šā gada martā brīdinājusi valdību par nodokļu paaugstināšanas bīstamību šajā kontekstā.

Latvijas Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks norāda, ka eirozonā var iestāties divos veidos, - var «piežmiegt» ekonomiku, lai iekļautos eiro ieviešanas kritērijos, vai censties panākt ekonomikas izaugsmi. «Pašlaik diemžēl izskatās, ka vairāk ejam to pirmo ceļu, jo budžetu konsolidējam uz nodokļu palielināšanas un vienkāršotas izdevumu samazināšanas rēķina. Bez dziļāka funktiera.» Turklāt, ja tiek runāts par Eiropas līmeņa dzīves kvalitātes sasniegšanu, Latvijas ekonomikai būtu jāaug straujāk, kas parasti nozīmē arī augstāku inflāciju.

Cerēt uz Māstrihtas kritēriju maiņu nebūtu pareizi un ir jācenšas izpildīt esošos, norāda M. Kazāks. Līdzīgi domā arī LB: «Ja izpildām Māstrihtas kritērijus, izpildām mājasdarbus, kas jebkurā gadījumā būs ļoti labi mūsu ekonomikai,» Dienai norādīja LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Kārlis Bauze. Galvenā uzmanība, viņaprāt, jāpievērš budžeta deficīta samazināšanai līdz 2,5%.

Neieviešanas cena

Komentējot argumentu, ka, ieviešot eiro, Latvija zaudē būtisku monetārās politikas instrumentu, M. Kazāks uzver, ka nozīmīgāks ir jautājums par ekonomikas struktūras sakārtošanu, nevis par valūtas kursa politiku: «Pat ja mēs lemtu par peldošu valūtas kursu, vai mums izglītības sistēmā, veselības aprūpē kas radikāli mainītos?» Viņaprāt, iedzīvotāju lielākais ieguvums no pievienošanās eirozonai būs spēcīgāka ekonomika, eksporta pieaugums, lielāks investīciju apjoms. «Eiro pats par sevi nav panaceja. Tā ir kvalitātes zīme, kas raksturo sabalansētu ekonomiku.»

Savukārt ekonomists J. Ošlejs ir pārliecināts, ka Latvija pieļāvusi kļūdu, izvēloties virzību uz eiro. «Valstij nauda, protams, jātērē racionāli, taču valsts tēriņu samazināšana nozīmē ekonomikas sašaurināšanu. Latvijai tas ir bīstami.» Viņaprāt, galvenā eiro radītā problēma būs cenu pieauguma trieciens Latvijas eksportētāju konkurētspējai: «Eiro ir piemērots bagātām valstīm. Mums būtu vērts iestāties tikai tad, ja ES tiek ieviesta dziļāka centralizācija.»

M. Kazāks domā, ka Latvijai ir būtiski ieviest eiro tieši 2014. gadā, jo šajā laikā (2014. un 2015. g.) ir lieli valsts aizņēmumu refinansēšanas apjomi - kopā aptuveni 2,2 miljardi latu. Parāda pārfinansēšanas cenas atšķirība varētu būt aptuveni divi procentpunkti. Ar līdzīgiem aprēķiniem nesen nāca klajā arī LB, sakot, ka eiro «neieviešanas cena» varētu sasniegt 1,4 miljardus latu desmit gadu laikā, ko valsts pārmaksātu par parāda apkalpošanu.

Ieviešanas cena

Viedoklis, ka eiro būs viens no Latvijas ekonomikas stabilizatoriem, līdz šim publiskajā telpā skan daudz plašāk un skaļāk par eiro kritiku. Jautāti par būtiskākajiem zaudējumiem, ar ko Latvijai jārēķinās, atsakoties no lata, gan LB, gan Finanšu ministrija (FM) min «emocionālus faktorus». Proti, grūtības atteikties no «savas valūtas» it kā prevalē pār racionāliem zaudējumiem.

Tomēr ne viss ir tik vienkārši. Pirmkārt, iestājoties eirozonā, jārēķinās ar to, ka mums nāksies iesaistīties grūtībās nonākušu ES valstu glābšanā (protams, arī Latvija varēs paļauties uz atbalstu). M. Kazāks domā, ka šobrīd aktuālās problēmas, piemēram, Grieķijā, līdz 2014. gadam varētu būt daļēji atrisinātas: «Cerams, ka būs notikusi parādu restrukturizācija, atlikšana.» Otrkārt, nodokļu paaugstināšana un valsts tēriņu cirpšana var novest pie ekonomikas sašaurināšanās, nevis gaidītā uzplaukuma (kā žurnālā Rīgas Laiks norāda J. Ošlejs - katrs samazinājuma procents valsts tēriņos rada valsts ekonomikas sarukšanu par aptuveni 0,5%). Treškārt, konkrētas izmaksas saistītas arī ar pāreju uz eiro. Dažādās valstīs tās ir atšķirīgas, piemēram, Slovākijas Nacionālās bankas apkopotā informācija liecina, ka kopējās izmaksas var sasniegt 0,3-0,8% no valsts iekšzemes kopprodukta (valsts un privātā sektora izmaksas kopā).

Valdība marta sākumā uzdeva FM līdz šā gada 30. augustam sagatavot aprēķinu par eiro ieviešanas izmaksām 2013., 2014. gadā. Lielākie publiskā sektora izdevumi varētu būt par IT sistēmu piemērošanu, norāda FM. Otra lielākā izdevumu pozīcija būs sabiedrības informēšana par eiro ieviešanu - vidējās izmaksas citās valstīs bijušas viens eiro uz vienu iedzīvotāju.

Igaunijas Centrālās bankas (ICB) izdevumi par eiro ieviešanu bijuši aptuveni 12,7 miljoni eiro, Dienai atzina ICB preses sekretāre Ingrīda Mita. Igaunijas Finanšu ministrijas tēriņi sasnieguši četrus miljonus eiro. Pāreju uz eiro Igaunijā atbalstīja Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Māstrihtas kritēriji

ES dalībvalstīm jāizpilda vienotās valūtas ieviešanas nosacījumi:

inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt triju labāko dalībvalstu vidējo rādītāju,
ilgtermiņa procentu likmes (parasti valdības 10 gadu obligāciju likmes) nedrīkst vairāk nekā par 2 procentpunktiem pārsniegt triju inflācijas ziņā labāko dalībvalstu vidējo rādītāju,
valdības budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no valsts IK,
valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts IK,
jānodrošina valūtas kursa stabilitāte attiecībā pret eiro. Divu gadu laikā pirms pievienošanās nacionālās valūtas svārstības attiecībā pret eiro nedrīkst pārsniegt 15%.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?