Panāktas arī citas vienošanās - ne bez cīkstēšanās un šantāžas elementiem parakstīts Izaugsmes un nodarbinātības pakts, kā arī nospriests, ka tiek sāktas sarunas par Melnkalnes iestāšanos ES.
Izaugsmes un nodarbinātības pakta parakstīšana un vienošanās par tā punktiem nebūtu iespējama, ja eirozonas valstu līderi nebūtu piekrituši Itālijas un Spānijas prasībai pavisam citā jautājumā - abas valstis, kas cīnās ar pamatīgām finanšu grūtībām, visvairāk banku sektorā, pieprasīja, lai Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM) tiktu papildināts ar iespēju no tajā esošās naudas glābt ne tikai nacionālās ekonomikas, bet arī veikt banku rekapitalizāciju. Spānija jau lūgusi finanšu palīdzību, Itālijas premjera Mario Monti izteiktā prasība pēc šāda risinājuma radījusi pamatu aizdomām, ka arī Itālija tuvākajā laikā varētu rīkoties līdzīgi. Lielākais šāda risinājuma pretinieks bija Vācijas kanclere Angela Merkele, kurai tomēr nācās piekāpties dienvidnieku prasībām, par ko Bundestāgs nav sajūsmā un prasīs paskaidrojumus. Iebildis nav arī Francijas prezidents Fransuā Olands, kurš izaugsmes paktu bija izmantojis kā vienu no savas vēlēšanu kampaņas centrālajiem elementiem.
Kad Latvijas Saeima pirmajā lasījumā ratificēja Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, biežāk dēvētu par fiskālās disciplīnas līgumu, ar to tieši saistītajā ESM vēl bija paredzēts veidot uzkrājumus, ko izmantot ekonomiskās krīzes zaudējumu segšanai, to izmantot var tikai eirozonas valstis, kas ratificējušas fiskālās disciplīnas līgumu, kā arī veikušas iemaksas ESM. Tagad panākto vienošanos, ka no šīs naudas varētu glābt arī bankas, viennozīmīgi nevar vērtēt, uzsver Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. «Būs ļoti nopietnas politiskās problēmas, kā lielākās neto maksātājvalstis skaidros vēlētājiem, ka viņu nodokļu maksātāju līdzekļi tiks tērēti svešu banku glābšanai - viņi jau nav pārliecināti, ka pat savas bankas jāglābj, kur nu vēl svešas,» uzskata V. Dombrovskis. Viņš arī norāda, ka šie grozījumi vēl jāapstiprina dalībvalstīm un tas būs politiski sarežģīti. Taču ir arī pozitīvais ieguvums no ESM «paplašināšanas» - ja nauda banku glābšanai tiek aizdota caur dalībvalsti, tas palielina konkrētās valsts kopējo parāda apjomu un pasliktina situāciju pret finanšu tirgiem, savukārt ESM izmantošanas gadījumā šādas problēmas nerastos. Latvijas iemaksas ESM pēc iestāšanās eirozonā varētu būt 144,2 miljoni latu jeb 28,8 miljoni latu gadā piecu gadu garumā. Pēc panāktās vienošanās uzreiz sarosījās finanšu tirgi un eiro vērtība pacēlās par 1,2% attiecībā pret dolāru, Financial Times norāda, ka tas ir lielākais kāpums pēdējo astoņu mēnešu laikā. Par ESM funkciju papildināšanu vienojās tikai eirozonas valstu līderi, Latvija šajās sarunās dalību neņēma. Tiesa, lai veiktu tiešu banku rekapitalizāciju, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) nepieciešams izveidot uzraudzības mehānismu, tam jānotiek līdz šā gada beigām.
Lai arī pirms samita ES prezidents Hermanis van Rompejs bija norādījis, ka būtiska loma samita darba kārtībā būs jautājumiem par daudzgadu finanšu budžetu nākamajam periodam no 2013. līdz 2020. gadam, nekāda konkrētība vēl nav panākta - valstis tikai nosauca savas prioritātes un bažas par nākotnes finansējuma apjomu. Baltijas valstu pārstāvji, tiekoties ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozo, atgādināja savas prasības attiecībā uz godīgākiem un vienlīdzīgākiem lauksaimniecības tiešmaksājumiem, kā arī bažas par iespējamu Kohēzijas fonda samazināšanu, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ierunājusies arī par Visaginas jautājumu, taču pagaidām šis ir tikai sarunu laiks - konkrētāk tiks spriests oktobrī un decembrī paredzētajos ES valstu un valdību vadītāju samitos. V. Dombrovskis uzsver - jūnija tikšanās uzskatāma par sarunu sākumu.
Arī Izaugsmes un sadarbības pakta gala versija nekādus pārsteigumus nav nesusi - valstis vienojās 120 miljardus eiro (84 miljardi latu) novirzīt ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Par konkrētiem Latvijas ieguvumiem no šī pakta V. Dombrovskis runā izvairīgi. «Ir daudzi pasākumi, kurus nevar nokvantificēt, piemēram, iekšējā tirgus potenciāla pilnīgāka izmantošana. Ir novērtējumi, kā tas varētu paātrināt dalībvalstu attīstību, bet tie ir aptuveni un atkarīgi no tā, cik lielā mērā šis izaugsmes pakts tiks izmantots,» teica premjerministrs, pagaidām tiek lēsts, ka Latvijai šīs finanšu injekcijas varētu līdzēt paātrināt izaugsmi par vairāk nekā vienu procentpunktu gadā no iekšzemes kopprodukta. Viņš norāda - diezgan daudz pasākumu paredzēts tieši darbaspēka tirgus atveseļošanai, kas Latvijas gadījumā ir svarīgākais jautājums.