Maksājumi mums tika atjaunoti vasaras sākumā, līdz ar to Latvija nosacīti var atgriezties to valstu grupā, kas ir līderes spējā absorbēt līdzekļus. Patlaban vairāk nekā 90% no visiem kohēzijas politikas aploksnē pieejamajiem līdzekļiem ir iezīmēti, ir uzņemtas saistības, un zinām, kurās aktivitātēs finansējums aizies. Turklāt vairāk nekā puse jau ir izmaksāta gala saņēmējiem, tas nozīmē, ka faktiski ir atjaunojusies naudas plūsma budžeta ieņēmumos. Par spīti krīzes gadiem, valsts nepārtrauca izmaksāt projektiem naudu, attiecīgi uzņemoties buferi uz sevi un gaidot finansējumu no Briseles. Ja runājam par pašreizējo periodu, ir svarīgi nodrošināt sekmīgu atlikušo 50% izmaksu gala saņēmējiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka valsts ir uzņēmusies virssaistības gandrīz 287 miljonu latu apmērā, lai amortizētu iespējamos lauztos līgumus un iespējamās neatbilstības. Būtiski atzīmēt, ka struktūrfondu finansējums ir devis nozīmīgu ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā un krīzes pārvarēšanā. Ja nebūtu šī kohēzijas aploksnes finansējuma 3,2 miljardu apmērā, visticamāk, valsts joprojām stagnētu un diezin vai mēs varētu runāt par strauju izeju no krīzes un izaugsmi.
Ja projekts, kas pieteikts Eiropas finansējumam, tiek paveikts nekvalitatīvi un netiek akceptēts, kas ar to notiek?
Pieņemot, ka runājam par kādu abstraktu projektu: ja tas nerealizējas un nav iespējams to deklarēt, aizstājam to ar citām aktivitātēm. Piemēram, ja veloceliņš uzbūvēts nekvalitatīvi, mēs finansējumu novirzām citiem veloceliņiem, kas atbilst programmas mērķu sasniegšanai. Taču kopumā kohēzijas aploksne Latvijā strādā efektīvi un tiek apgūta kvalitatīvi. Viens no tās galvenajiem mērķiem bija dzīves līmeņa izlīdzināšana starp Eiropas reģioniem. Latvijas iekšzemes kopprodukts vēl 2004. gadā bija 46% no Eiropas vidējā, bet šodien tie ir jau 58%. Turklāt jāņem vērā, ka aptuveni 70% no publiskajām investīcijām ir finansējums no kohēzijas aploksnes. Kopumā, ja šajos fondu atbalstītajos projektos iegulda latu, atdeve no tā ir jau 12 latu. Tāpēc, runājot par nākotni, ir svarīgi panākt, lai šis finansējums netiktu samazināts.
Tā kā Eiropas nākotne joprojām ir neskaidra, cik lielā mērā ir prātīgi Latvijai balstīt savu ekonomisko attīstību uz ārpuses dotācijām, ņemot vērā, ka pēc paša sliktākā scenārija vienā brīdī tās vienkārši var beigties?
Leksikā mēs esam aprobējuši izpratni, ka fondu naudu mēs apgūstam, taču faktiski šī definīcija nav korekta - ar kohēzijas politiku tiek investēti līdzekļi, un nākotnē tos plānojam investēt vēl vairāk fokusētā un efektīvākā veidā, un tā nav diskusija par dotāciju pārdales politiku. Arī Eiropā ir skaidri iezīmēts - kohēzijas politika ir izaugsmes, nevis dotāciju politika. Turklāt jāsaprot arī, ka fondu nauda nav sveša, ārēja dāvana Latvijai. Latvijas nodokļu maksātāji, gluži tāpat kā citu ES valstu nodokļu maksātāji, veic iemaksas Eiropas Kopienas budžetā. Tas, ka mūsu investīcijām ir augstāka līdzfinansējuma likme no Eiropas budžeta, nenozīmē, ka tā ir bezmaksas nauda, tieši pretēji - tā ir mūsu, nodokļu maksātāju, nauda, kas tiek realizēta struktūrfondu projektos.
Vēl pavasarī izskanēja bažas, ka Latvijas kohēzijas aploksne varētu tikt samazināta pat par miljardu eiro - kāda situācija ir patlaban?
Faktiskais šībrīža ES piedāvājums Latvijai ir 4,1 miljards eiro, kas ir būtisks kritums, ja salīdzina ar šajā finanšu periodā pieejamajiem 4,7 milj. eiro. Atšķirības radušās, jo EK matemātiskajā formulā ņem vērā dažādas prognozes, arī ievēro ierobežojumu kopējam finansējuma apjomam, kas ir 2,5% no IKP. Līdz ar to Latvija tiek sodīta par to, ka krīzes laikā ir bijis IKP kritums. Ja paskatāmies uz piešķīrumu konkrētai teritorijas vienībai uz kvadrātkilometru, Latvija ir ar vismazāko finansējuma apjomu. Līdz ar to, ja runājam par daudzgadu budžeta prioritātēm, Latvijai tās ir divas - izlīdzināt tiešmaksājumus lauksaimniekiem un nesamazināt kohēzijas politikas finansējumu. Šīs divas lietas nav savstarpēji izslēdzošas, bet gan papildinošas, jo, investējot lauku ceļos vai realizējot lauku attīstības projektus, mēs runājam par kopējo attīstības mērķu sasniegšanu. Runas, ka būtu jāizvēlas starp šīm divām prioritātēm, ir spekulatīvi argumenti.
Vai ir aprēķināts, kā Latvijas ekonomiku ietekmētu šis samazinājums par 0,6 miljardiem eiro?
Tehniskus pieņēmumus neesam rēķinājuši, taču mēs redzam kopējo ainu - fondu naudas rezultātā IKP ir paaugstinājies par 8%. Pēc Nacionālā attīstības plāna 2014-2020 (NAP) var redzēt, ka mūsu definētās vajadzības attīstībai ir lielākas nekā pieejamais finansējums, tāpēc ir būtiski, lai NAP precīzi noteiktu, kas ir prioritātes ar augstāku pievienoto vērtību.
ES līderi apšauba kohēzijas politikas pievienoto vērtību - varbūt tā tiešām nav vajadzīga?
Diskusija ir par to, vai tā ir izaugsmes politika vai arī subsīdijas nabadzīgākajiem reģioniem. Šobrīd ir skaidra virzība uz izaugsmes politiku, gudro izaugsmi. Mēs redzam, ka resursu kļūst mazāk, to vērtība kļūst augstāka, arī pieprasījums pēc resursiem ir pieaudzis, ņemot vērā finanšu krīzes Dienvideiropā.
Cik lielā mērā Grieķijā, Portugālē un Spānijā notiekošais ietekmēs ES budžetu? Vai tas ietekmēs sarunas par kohēzijas politiku?
Redzot dažādo pieredzi citos reģionos, rodas pieprasījums pēc kvalitatīvākas politikas. Ir arī pieprasījums pēc resursiem, kas rada spiedienu no atsevišķu valstu puses budžeta samazināšanai, attīstības budžeta samazināšanai tai skaitā. Mums liekas, ka tas nav pamatoti - Baltijas valstīs izaugsmes politika darbojas. Ņemot vērā Latvijā pieredzēto iedzīvotāju skaita samazināšanos, būtiskos trūkumus infrastruktūras kvalitātē, arī citus faktorus, mēs redzam, ka caur kohēzijas politiku mēs nonākam pie mērķtiecīgām investīcijām, lai nodrošinātu, ka Latvijā dzīves līmenis ceļas un mēs varētu kļūt no saņēmējas par donorvalsti. Ir izdarītas vairākas korekcijas attiecībā uz budžeta tēriņiem, kas nav noticis citās valstīs. Latvija ir strauji virzījusies uz priekšu fiskālās disciplīnas jautājumos, kas mūs tuvina lielajiem Ziemeļeiropas spēlētājiem.
Patlaban notiek NAP apspriešana, cik lielā mērā šis plāns ietekmēs to, kā saliksiet visu pa plauktiņiem un ko prezentēsiet Briselē?
Vistiešākajā mērā. NAP ir būtisks, lai dotu kopējo ietvaru struktūrfondu plānošanas dokumentiem. NAP tvērums ir plašāks, struktūrfondu programmas būs izrietošas un šaurākas. Ja paskatāmies uz pašreizējā finanšu perioda naudas sadali pa nozarēm, redzam varavīksni ar plašu spektru. Nākotnē būs nepieciešamība fokusēties, tāpēc vajadzīgs NAP, lai precīzāk iezīmētu virzienus un noteiktu mērķus un uzdevumus.