Par A. Merkeles sparīgajiem centieniem risināt ES vienotās valūtas savienības parādu krīzi slavinoši izteikušies arī citu Eiropas valstu līderi. Tajā pašā laikā kanclere pēdējos mēnešos ir nonākusi zem nepieredzēti liela Vācijas politiķu un sabiedrības spiediena, jo vairākums vāciešu nav mierā ar Vācijas kā Eiropas vienīgās glābējas tēlu.
Apelēja pie vienotības
«Endžij, kad reiz pilnībā izklīdīs mākoņi? Endžij, kurp tālāk vedīs mūsu ceļš?» aptuveni tā savā slavenajā balādē Angie dzied rokgrupa The Rolling Stones. Šie arī viņai šad tad jokojot veltītie vārdi itin trāpīgi raksturo pašreizējo situāciju eirozonā, virs kuras ir savilkušies tumši parādu mākoņi, un nav zināms, vai tie nesīs spēcīgas lietavas (jaunu un vēl postošāku finanšu krīzi), kas var pielikt punktu ambiciozajam vienas Eiropas valūtas projektam, vai arī palēnām izklīdīs un starp tiem parādīsies saules stari, kas sasildīs nīkuļojošo Eiropas ekonomiku un palīdzēs tai atkal zelt. Tuvākajos mēnešos eirozonas liktenis lielā mērā būs atkarīgs tieši no A. Merkeles jeb Endžijas, kā viņu nereti dēvē Rietumu prese.
A. Merkele nepārtraukti ir apelējusi pie ES solidaritātes, panākot, ka citas eirozonas dalībvalstis apstiprināja palīdzības piešķiršanu uz bankrota sliekšņa nokļuvušajiem grieķiem, kuri gadiem bija dzīvojuši pāri saviem līdzekļiem. Par vienotību viņa runāja arī tad, kad starptautiskā finanšu palīdzība bija nepieciešama Īrijai un Portugālei. No finanšu injekcijas saņēmušajām valstīm Vācijas kanclere vienmēr ir pieprasījusi ievērot stingrus fiskālos pasākumus, jo arī Berlīne pēc 2009. gadā piedzīvotās lielākās recesijas kopš Otrā pasaules kara veica smagus taupības pasākumus.
Daudzu Eiropas valstu līderi ar apbrīnu uzlūko A. Merkeli un netaupa slavas vārdus viņas neatlaidībai un nesavtīgajai vēlmei palīdzēt risināt kontinenta ekonomiskās problēmas. Piemēram, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite šonedēļ paziņoja, ka ES ir jālepojas, ka tai ir tāda līdere, «kura uzņēmusies nepateicīgo uzdevumu pārliecināt citas bloka valstis raudzīties plašāk un lemt par tādu politiku, kas atbilstu visas Eiropas interesēm».
Priekšā smags uzdevums
Tikmēr dzimtenē A. Merkele kļūst aizvien nepopulārāka, pat par spīti tam, ka pēdējā gada laikā valsts ekonomika ir piedzīvojusi teicamus izaugsmes rādītājus (pagājušajā nedēļā gan kļuva zināms, ka izaugsmes tempi strauji samazinājušies), bet kopš gada sākuma nepārtraukti samazinās bezdarbs. Vairākums vāciešu nav apmierināti ar to, ka viņiem liela daļa pašu sūri grūti nopelnītās naudas ir jānovirza palīdzībai valstīm, kuras iepriekš neapdomīgi tērējās.
Šomēnes A. Merkeles popularitātes reitings noslīdēja līdz 45%, kas ir zemākā atzīme kopš 2005. gada, kad viņa pirmo reizi ieguva kancleres krēslu. Savukārt ar Vācijas valdības rīcību eirozonas krīzes risināšanā nav apmierināti 74% aptaujāto Vācijas iedzīvotāju, liecina sabiedriskās raidorganizācijas ARD organizētās aptaujas rezultāti.
Saistībā ar turpmākas palīdzības piešķiršanu tā saucamajām eirozonas perifērijas valstīm pamatīgas domstarpības valda arī A. Merkeles vadītajā Kristīgi demokrātiskās savienības (CDU), Kristīgi sociālās savienības (CSU) un Brīvo demokrātu (FDP) koalīcijā.
23. septembrī Vācijas parlamentā paredzēts balsojums par ES līderu jūlijā pieņemtajām izmaiņām Eiropas Finanšu stabilitātes fondā. Jaunie noteikumi paredz zemākas aizdevumu procentu likmes un ilgāku atmaksas termiņu finanšu grūtībās nonākušām valstīm.
Vairāki A. Merkeles pārstāvētās CDU deputāti paziņojuši, ka balsos pret. Ja kanclere nepārliecinās viņus mainīt viedokli, viņai nāksies vērsties pie opozīcijā esošajiem sociāldemokrātiem, kuru līderis jau paziņojis, ka nepalīdzēs kanclerei, kura ir zaudējusi atbalstu savā partijā, raksta Reuters.