Saeimas atlaišana
1. Sen nebijis eksprezidenta Valda Zatlera iniciēts ideālisma uzplaukums, pilsoniskās līdzdalības uzdzirkstīšana, oligarhu krišana un valsts «atshēmošanās», kuras efekts aizstiepās līdz pat nacionālajai aviosabiedrībai airBaltic. Tajā pašā laikā kārtējā rūgtā atskārsme, ka pāri ideāliem var stāvēt divkosība un, piemēram, arī velūra paklājiņi, salona apdare no brūnās ādas un nakts redzamības apgaismojums. Tieši tādas ekstras izrādījušās tik nepieciešamas Zatleram domātajam auto.
Eiropas mānīgā labklājība
2. Viena no skaudrākajām šī gada atziņām - ka Rietumeiropas tik pievilcīgā un glītā labklājība, izrādās, ir tāds Dolce & Gabbana uzvalks vien, aizlienēts kaimiņam un uzvilkts rūpnīcas strādniekam. Lai arī tagad ir saprasts, ka šitā uz parāda dzīvot vairs nedrīkst un no uzvalciņa agri vai vēlu būs jāšķiras, pliks neviens palikt īsti negrasās. Kur nu vēl karaliskā Lielbritānija Merkeles priekšā!
Norvēģu slepkava
3. Andersa Bēringa Breivīka sarīkotais jauniešu masu slaktiņš Ūteijas salā kļuva par asinīm rakstītu apliecinājumu tam, ka liberālistu slavētā tautu, rasu un reliģiju vienkāršota saliešana vienā kolbā nav pārāk noturīgs savienojums un var izraisīt tādus blakusefektus, ka pa gaisu aiziet visa laboratorija. Slims vai vesels, bet Bērings Breivīks turpmāk būs pirmais politiķu prātos, kad runa būs par darbaspēka imigrācijas politiku jebkurā Eiropas stūrī.
Prezidents Andris Bērziņš
4. Pašreizējā redzējumā Latvijas iedzīvotāji tikuši pie vājākā Valsts prezidenta, kāds jelkad bijis atjaunotās Latvijas laikā. Sirsnīgs, mīļš un emocionāls, bet tomēr labāk iederētos kādas labdarības organizācijas vadībā. Viņam raksturīgā pozīcija «ka tik kaut ko nedarīt» (svētku uzrunas neteikt, uz referendumu neiet, paziņojumu neizplatīt) nav derīga mūsdienu tā jau nošļukušajā sabiedrības noￂskaņojumā. Vienīgā laime - viņam ir labi padomnieki.
Stīva Džobsa nāve
5. Diemžēl cilvēki mirst arī jauni un slimības uzveikt nav pa spēkam pat turīgajiem. Tiesa, šķiršanās no Apple dibinātāja šoreiz daudziem zemapziņā kalpoja kā rūgta un netīkama apjēga, kā būtu, ja pēkšņi būtu jāšķiras no Apple datoriem, aifoniem un aipadiem, kuru nebūtu, ja nebūtu Stīva Džobsa. Tehnoloģiskā atkarība ir iesūkusies mūsu ikdienā, ka tikai šādos brīžos mēs spējam aptvert, cik ļoti un pamatīgi. Andrejs Panteļējevs
Valodu kari
1. 2011. gadā mēs sāpīgā veidā esam atgriezušies pie valodu jautājuma. Etniskie jautājumi no virtuves līmeņa ir izgājuši politiskās cīņas līmenī. To aizsāka Nacionālā apvienība ar iniciatīvu aizliegt krievu valodu skolās, un tad ar lielu entuziasmu pārķēra lindermaņi, osipovi un ušakovi ar iniciatīvu par krievu valodu kā valsts valodu. Varam, protams, vainot šos politiķus, bet tomēr jāsaprot - acīmredzot kaut kas nav bijis pēc būtības kārtībā un līdz galam izrunāts latviešu un krievu attiecībās Latvijā.
Twitter revolūcijas
2. Šajā gadā pasaulē sevi skaļi un pārliecinoši pieteikusi piektā vara - interneta sociālie tīkli. Arābu pavasaris, Volstrītas okupētāji, pēcvēlēšanu protesti Krievijā, arī mūsu pašmājas drudzis ap Swedbank pierāda, ka internets kļūst par patiešām nozīmīgu politisku spēlētāju. Ja runājam tieši par sociālajiem tīkliem, tie faktiski kļuvuši par tā sauktās tiešās demokrātijas nesējiem, kad sabiedrība sāk sevi organizēt un pārvaldīt bez speciāli deleģētu pārstāvju - politiķu - starpniecības. Kā tas strādās un kur tas novedīs, rādīs jau tuvākie gadi.
Pārtēriņa krīze
3. Agrāk bija pierasts runāt par cikliskām pārprodukcijas krīzēm, kas bija raksturīgas kapitālismam. Ko mēs redzējām pagājušajā gadā attīstāmies - tā ir hroniska pārtēriņa krīze, kas sevišķi raksturoja tā saukto Rietumu civilizāciju, pietiekami sāpīgi arī Eiropu. Tā rezultātā ASV un Eiropa turpina aizņemties, bet Ķīna, Japāna, Indonēzija, pat Brazīlija - kreditēt rietumnieku pārtēriņus. Vismaz Eiropa ir sākusi nopietni domāt, kā pārtraukt augošo parādu spirāli. Dzīvot atbilstoši savām iespējām, nevis vajadzībām un iegribām.
Muzeja Rīgas birža atklāšana
4. 22. augustā apmeklētājiem durvis vēra mākslas muzejs Rīgas birža. Muzejā, kurš sevi pozicionē kā kultūras apmaiņas punktu un kurā būtiskāka par nacionālo piederību ir izcilība. Mākslas muzeja jaunās telpas, kurās ir modernas kultūras mantojuma drošības un saglabāšanas sistēmas, sniedz nebijušu iespēju Latvijā redzēt Eiropas un pasaules mākslu un pierādīt sevi kā daļu no visplašākās kultūrtelpas. Pie reizes tas apliecina, ka Latvija tieši tā sauktajās radošajās industrijās ir gatava ieguldīt līdzekļus un redz tajās arī valsts izaugsmi veicinošo potenciālu.
Pirmā aknu transplantācija Latvijā
5. Latvijā izdarītā aknu transplantācija parādīja, ka Latvijā ir medicīnas personāls ar vēlēšanos uzņemties grūtus projektus, attīstīt jaunas programmas un pārbaudīt savas spējas. No sirds jāapsveic Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca, pacients un viņa tuvinieki ar izdevušos operāciju. Sākot šādu projektu, Stradiņu mediķi ir pierādījuši, ka mūsu medicīna spēj strādāt pasaules līmenī. Varbūt kļūt arī par nozīmīgu Latvijas eksportproduktu nākotnē.