8. un 9. decembrī Briselē notiks ES samits, kurā Latviju pārstāvēs premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība), Latvijas pozīcija sakrīt ar Eiropas līderu pausto - eirozonā nepieciešama stingrāka fiskālā disciplīna un atbildīga budžeta plānošana.
ES līderi jau iepriekš izteikušies par kopējas fiskālās politikas nepieciešamību, kas stingri uzraudzītu dalībvalstu budžetu, nepieciešamības gadījumā piemērojot automātiskas sankcijas pret valstīm, kas nevar izpildīt Māstrihtas kritērijus - valdību budžeta deficīts pārsniedz 3% no valsts iekšzemes kopprodukta. Dienas aptaujātie politologi norāda, ka ekonomiski apsvērumi varētu piespiest ES virzīties federācijas virzienā. Šajā situācijā Latvijai būtu jātur roka uz pulsa, lai integrācijas procesos ekonomisku apsvērumu dēļ mūs neaizstāj aiz borta un mēs nekļūtu par «sniegotu Nigēriju Baltijas jūras krastos» tikai tāpēc, ka neesam bijuši spējīgi piedalīties ar savu viedokli, saka politologs Ivars Ījabs. LU asociētais profesors Ojārs Skudra norāda: ja nenotiek virzība uz padziļinātu integrāciju, kopēju fiskālo politiku, eirozonas projekts nebūs dzīvotspējīgs.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks portāla Diena.lv rīta raidījumā Dienas rīts pauda, ka ES spēs pārvarēt krīzi, tikai pārskatot esošo savienības līgumu un būtiski palielinot Eiropas integrāciju. Viņš uzskata, ka ES nāksies iet ASV ceļu, kļūstot par federāciju, un ir pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotāji referendumā būtu gatavi nobalsot par līdzšinējās suverenitātes zaudēšanu, pretējā gadījumā «Latvija agri vai vēlu nonāks austrumu kaimiņa ietekmes zonā».
«Latvijai tā būtu liela un vēsturiska izšķiršanās, jo jāizlemj, vai gribam būt ES kodolā vai tomēr redzam sevi nomalē,» teic Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete, norādot, ka Latvijai viens no virsuzdevumiem būtu nokļūt šajā kodolā. Eiroparlamentārietis Alfrēds Rubiks norāda - ja ir vēlme glābt ES ekonomiku, federālā tipa attiecības ir vajadzīgas un ideja par labojumiem Lisabonas līgumā ir dzīvotspējīga. Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andris Sprūds spriež, ka, visticamāk, kopēja fiskālā politika vispirms attieksies uz eirozonas valstīm, Latvijai līdz eiro ieviešanai tas varētu arī nebūt saistoši. Politologs Pēteris Viņķelis atgādina, ka, pieņemot šādu vienošanos, Latvijai būtu jāsaskaņo nodokļu politika ar Eiropas Komisiju un lielākajām dalībvalstīm, Latvija varētu būt pat ieguvēja - faktiski pēdējos gados budžeta jautājumos lielas suverenitātes nav bijis, turklāt, kopīgojot ārējo parādu, Latvijai tā apkalpošanas izmaksas varētu samazināties.
Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukševica (ZRP) ir atturīga, komentējot iespējamos risinājumus eirozonas glābšanai. «Latvijas pozīcija vēl nav iezīmēta, diskusijā EP arī tiks meklēti risinājumi,» viņa saka.
ES sastāv no ekonomikas aspektos ļoti atšķirīgām valstu grupām, līdz ar to nav iespējams jautājumu par federāciju risināt īsā, pārskatāmā laika periodā - būs nepieciešama pakāpenisku soļu virtene, pauž O. Skudra. Viņš iezīmē trīs iespējamus scenārijus - izmaiņas Lisabonas līguma atsevišķos punktos, kas ļautu eirozonas ietvaros ķerties pie valstu finansiālās politikas pārmaiņām, pilnīga Lisabonas līguma pārskatīšana, kam būtu nepieciešami referendumi visās dalībvalstīs, vai arī ES vadošo valstu noslēgta vienošanās par dziļāku integrāciju finanšu jautājumos, atstājot vaļā durvis pārējām valstīm. Pēdējam līdzīgu scenāriju iezīmē arī Vācijas ārlietu ministrs Gido Vestervelle - nepieciešama padziļināta integrācija, taču, «ja kāds nevēlas iet uz priekšu, lai nekavē pārējos. Bet, ja kāds vēlas iet uz priekšu, tomēr vēl nav sasniedzis atbilstīgu līmeni, viņam būtu jānodrošina atvērtas durvis jebkurā laikā».