Ārvalstnieki Latvijas klīnikas izvēlas tāpēc, ka te esot labas cenas un kvalitātes attiecības - par samērā zemām cenām iespējams saņemt augsti kvalificētu speciālistu pakalpojumus. Plastisko operāciju cenas Latvijā esot pat aptuveni 30-50% zemākas nekā Rietumeiropā, savukārt stomatologa pakalpojumi šeit maksā pat līdz trim reizēm lētāk nekā rietumvalstīs. Atbraucējiem no austrumu puses viens no svarīgākajiem nosacījumiem - iespēja runāt un saprasties ar ārstu krievu valodā.
Skaits aug
Kūrorta rehabilitācijas centra (KRC) Jaunķemeri valdes priekšsēdētājs Mihails Malkiels gan uzreiz apgalvo, ka priecājas par jebkuru viesi un īpaši domājot par Latvijas iedzīvotājiem, rudens un ziemas sezonā dažām iedzīvotāju grupām ir īpašas atlaides. Arī statistika par to liecina - 2013. gadā KRC Jaunķemeri 74% bija vietējie iedzīvotāji, 26% - ārvalstu pacientu. Taču gadu no gada ārvalstu pacientu skaitam ir tendence palielināties. Ārvalstu viesi centrā pavada 10-15 dienas.
Līdzīga situācija ir arī klīnikā Premium Medical, kur procentuāli dinamika trīs gados no 3% palielinājusies līdz 15%. Taču pacientus, ko dēvē par medicīnas tūristiem, var dalīt vairākās grupās. Tie ir ne tikai speciāli šurp atbraukušie, bet arī tie, kas Latvijā kādu laiku strādā un kuriem nepieciešama palīdzība. Potenciālie klienti ir tie, kuri nokārtojuši Latvijā uzturēšanās atļauju. Arī tie, kuri strādā Īrijā vai citur pasaulē, atbraucot atvaļinājumā, pie reizes arī apmeklē ārstus. Viņi gan dodas vizītēs pie saviem dakteriem arī lauku ambulancēs, nevis dodas uz privātajām klīnikām, kur maksa par vizīti ir augstāka.
«Kad izveidojām Latvijas veselības tūrisma klasteri 2012. gada martā, statistikas analīzi veidojām par sākotnējiem 40 klastera biedriem. 2011. gadā ārvalstu klientu skaits, kas izmantoja medicīnas un veselības uzlabošanas pakalpojumus šajās iestādēs, bija 299 997, bet 2012. gadā - jau 319 182. 2013. gada datus šobrīd apkopojam, bet prognozējam, kas tas pieaudzis, jo klasterim pievienojusies citi komersanti, kopā biedru skaits ir jau 55, kuri veiksmīgi piesaista ārvalstu klientus, un arī esošie turpina efektīvu mārketinga politiku un uzsāk jaunus sadarbības modeļus starp klastera biedriem, lai nodrošinātu jaunu klientu piesaisti. Protams, piesaistīt veselības profilaksei un atjaunošanai ar medicīnas spa pakalpojumiem ir vieglāk nekā ar ķirurģiskām manipulācijām, bet īstenotais darbs nes rezultātus ne tik ātri, taču ilgtermiņā stabili,» informē Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele.
Individuāla pieeja
«Mājaslapa, internets, sociālie mediji, kopīga Latvijas veselības tūrisma klastera brošūra svešvalodās, dalība galapatērētāju tematiskās veselības vai medicīnas tūrisma izstādēs, kontaktbiržās un darbsemināros un konferencēs stratēģiskajos klastera ārvalstu tirgos. Tāpat tiek uzņemti ārvalstu medicīnas tūrisma kompāniju aģenti, klīniku vadības un ārsti,» klastera aktivitātes uzskaita G. Ušpele. Precīzas statistikas nav, bet vispieprasītākie pakalpojumi ir diagnostika, medicīniskā rehabilitācija, kūrortārstniecība, vēnu lāzeroperācijas, plastiskā ķirurģija, acu operācijas, dzemdību pieņemšana, traumatoloģija un ortopēdija, dermatoloģiskie pakalpojumi. «Kā piemēru pozitīvai tendencei, kuru reklamējam ārvalstīs, varam minēt Jūrmalas slimnīcas dzemdību pakalpojumu pozicionēšanu. Ja 2011. gadā ārvalstu tūristēm piedzima tikai seši bērniņi, tad 2012. gadā jau 11, bet pagājušā gada pirmajos mēnešos jau 20 bērniņi. Un šī tendence pieaug. Pārsvarā tās ir sievietes no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas.»
Tūrisma attīstības valsts aģentūrā ir informācija, ka pēdējā laikā Arābu Emirātu medicīnas tūrisma aģentūras izrāda interesi par viroterapijas centru.
«Ja nopietni grib nodarboties ar medicīnas tūrismu, klīnikā jābūt menedžerim, kurš arī visu koordinē un vada,» uzskata klīnikas Premium Medical valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš un norāda: «Vislabākais aģents ir apmierināts pacients, kurš jau nākamreiz paņems līdzi savu radu vai draugu, pastāstīs kaimiņam par mums. To informāciju, kas iet «no mutes mutē», nevar aizvietot ar piedalīšanos izstādēs.»
Piemēram, Premium Medical tūrisma menedžeris nodarbojas arī ar atbalsta organizēšanu pacientam. Tā ir plaša pakalpojumu pakete - viesnīca, transports, finanšu pakalpojumi, ja vajadzīgs aizdevums, arī kultūras programma. Serviss nebeidzas ar pacienta aizbraukšanu uz mājām, tās ir arī konsultācijas skaipā. «Mūsu biznesa modelī tiek realizēts senais princips, ka ārsts ir reāli ieinteresēts un nesteidzīgs. Viņam ir laiks pamatīgi izprast pacienta problēmu. Personalizētā medicīna nozīmē arī izmantot visus jaunākos zinātnes sasniegumus. Tā ir ģenētika, kurā tiek noteikts DNS profils. Ģenētiskās pārbaudes mērķis - noteikt, kā būtu jādzīvo tālāk, lai dzīvotu ilgi un laimīgi,» skaidro J. Bārzdiņš.
Ne ar lētumu ieinteresēt
Kāpēc gan ārzemniekam izvēlēties Latviju, lai ārstētos? Pirmā atbilde - medicīnas pakalpojumam jābūt tik lētam, lai atmaksātos arī vēl ceļa un dzīvošanas izdevumi. Ārzemnieku labā strādā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, kas paredz samaksu par ārstniecības izdevumu starpību.
«Bet mēs mācāmies piedāvāt tādus pakalpojumus, lai tie nebūtu paši lētākie. Ar lētumu var tikai kādu laiku dzīvot, bet tas nav pareizais virziens, jo jādomā perspektīvā,» skaidro J. Bārzdiņš un turpina: «Mācāmies apjomu audzēt austrumu virzienā. Taču, ja medicīnas tūrisms strauji palielināsies, jāsaka, Latvijas veselības sistēma nav tam gatava. Privātās medicīnas iestādes diezgan labi nopelna tepat Latvijā, un iegūt ārzemju pacientus nebūt nav galvenais jautājums. Situācija ir tāda, ka, importējot pacientus, mums arī jāimportē ārsti. Piemēram, Lietuvā deficītajās specialitātēs ārstu skaits ir lielāks,» saka J. Bārzdiņš. Pie deficītajām specialitātēm var pieskaitīt arī plastikas ķirurgus.
Pasaules medicīnas tūrisma paketēs ir nopietnākas lietas - sirds ķirurģija, invazīvā kardioloģija, onkoloģija. Šajās jomās Latvijas privātās klīnikas vēl nav tik spēcīgas, lai pilnībā attīstītu tās saviem spēkiem. Bet šī joma būtu tā, kur varētu veidot valsts un privātās medicīnas sadarbību. «Mēs esam klientu atraduši, nodrošinājuši speciālo servisu, valsts klīnikā tiktu nodrošināta medicīniskā daļa,» skaidro J. Bārzdiņš un apgalvo: «Ja klienta vēlmes nevaram nodrošināt, mēs attiecīgi varam to noorganizēt. Medicīnas tūrisma biznesā darbojoties, jāatceras, ka biznesa stratēģijā ir divi veidi, kā strādāt - Sarkanā okeāna stratēģija, kad mēs visi esam konkurenti un plosāmies kā haizivis, bet ir arī Zilā okeāna stratēģija, kad mēs visi cits citam palīdzam, sadarbojamies. Tūristu loks, kas izsaka vēlmi braukt, ir ļoti plašs, šobrīd nevajag konkurēt un cīnīties par katru, jo darba pietiks visiem.»