Vienlaikus viņš atzina, ka ir kļūdījies šovasar plaši izskanējušajos aprēķinos par ēnu ekonomikas vērienu Latvijā 2007. gadā. Tad saskaņā ar precizētajiem datiem pelēkās ekonomikas vēriens bija par vairāk nekā desmit procentpunktiem zemāks, salīdzinot ar vasarā lēstajiem.
Eiropā sestā augstākā
Diena jau ziņoja par Pasaules Bankas (PB) šovasar publiskoto pētījumu, kas rādīja, ka ēnu ekonomika Latvijā ir pieaugusi no 39,6% 1999. gadā līdz 44,3% no IK 2007. gadā, kad ekonomikā bija strauja izaugsme. Līdz ar to Latvija pelēkās ekonomikas vēriena ziņā ierindojās 109. vietā pasaulē un pirmajā - Eiropas Savienībā. Pašmāju ekonomisti gan apšaubīja PB aplēsto lielo ēnu ekonomikas vērienu 2007. gadā, tomēr atzina, ka šie respektablās institūcijas aprēķini Latviju investoru acīs var parādīt diezgan nepievilcīgā gaismā. F. Šneiders, kura vadībā tapa minētais PB pētījums, konferencē piektdien paziņojis, ka aprēķinos par ēnu ekonomikas īpatsvaru esot ieviesusies kļūda. Finanšu ministrijā, kas organizēja minēto konferenci, Dienai sacīja, ka kļūda saistīta ar metodoloģiju. «Paši kļūdu atzina un ļoti atvainojās,» teica ministrijā. Saskaņā ar precizētajiem datiem ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijas IK 2007. gadā bijis 32,5% no IK. Turpmāk, pēc ekspertu aplēsēm, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijas IK bijis zemāks, arī šogad. Vēl augstāka ēnu ekonomika aplēsta piecās Eiropas valstīs, tajā skaitā Lietuvā. Visaugstākais pelēkās ekonomikas īpatsvars no kopumā 31 Eiropas valsts aprēķināts Bulgārijā - 37,7%, bet viszemākais Šveicē - 8,3%, ziņo BNS.
Grūti izmērīt
Ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis noteica, ka ēnu ekonomiku daudzmaz precīzi nav iespējams izmērīt, metodoloģijas un pētāmie lielumi atšķiras, kas arī lielā mērā izskaidro dažādās aplēses. Piemēram, pēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem, ēnu ekonomikas vēriens Latvijā pērn bijis 17% no IK - par diviem procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā gadā. Tad lielākie grēcinieki bija komercpakalpojumu sniedzēji, tiem sekoja tirdzniecības un būvniecības nozares, ziņo BNS. Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs Arnis Sauka gan apšauba arī precizētās starptautisko ekspertu aplēses. Viņaprāt, pelēkās ekonomikas vērienam Latvijas tautsaimniecības krīzes gados vajadzētu visai ievērojami atšķirties ar šo rādītāju izaugsmes gados. Tad pēc definīcijas motivācija nemaksāt nodokļus ir zema un ēnu ekonomikas īpatsvars sarūk. Diena jau ziņoja par valdības augustā akceptēto plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai, kas ietver 61 pasākumu. No tiem liela daļa tiks iedzīvināti nākamgad.