Premjerministra kritiķi uzskata, ka kopš viņa stāšanās amatā 2003. gadā Turcija ir attālinājusies no tradicionāli sekulārās valsts politikas un R. T. Erdogans ir kļuvis aizvien autoritārāks. Par spīti tam, viņam ir milzīgs atbalsts musulmaņu valsts konservatīvajā sabiedrības daļā. Sekulārie vēlētāji baidās, ka reliģiozais R. T. Erdogans, nokļūstot prezidenta krēslā, izmantos popularitāti, lai nostiprinātu savu varu un ierobežotu demokrātiju.
Nevēlas doties pensijā
Nākamgad Turcijā paredzētas parlamenta vēlēšanas, bet, pat ja tajās uzvarēs pašlaik valdošā konservatīvā Taisnīguma un attīstības partija (AKP), kuras līderis ir R. T. Erdogans, viņš vairs nedrīkstētu pretendēt uz premjera krēslu, jo partijas iekšējie noteikumi nosaka, ka viens tās pārstāvis valdības vadītāja posteni nevar ieņemt vairāk kā trīs secīgus pilnvaru termiņus.
60 gadu vecais R. T. Erdogans, kurš ir Turcijas politikas veterāns un savulaik bijis valsts lielākās pilsētas Stambulas mērs, nav gatavs doties pensijā, tāpēc ir nolūkojis valsts prezidenta krēslu. Lai gan Turcijas prezidentam ir mazākas pilnvaras par premjeru, AKP politiķi regulāri ir norādījuši, ka tautas vēlētam prezidentam būs lielāka ietekme.
R. T. Erdogans ir paziņojis, ka būs aktīvs prezidents, kas pilnībā izmantos konstitūcijas sniegtās pilnvaras, regulāri sasaucot un vadot valdības sēdes. Pašreizējais prezidents Abdulla Gils, kurš centās neiejaukties valdības darbā, šīs pilnvaras izmantojis reti. «Man nepietiktu satikt premjerministru vienreiz nedēļā. Valdība varētu tikties reizi nedēļā vai divās, bet prezidents valdības sēdes apmeklētu reizi mēnesī,» šonedēļ sarunā ar turku telekanālu Kanal 24 sacīja R. T. Erdogans.
Viņš neslēpj, ka sapņo par Turciju kā prezidentālu valsti. Tam ir nepieciešamas konstitucionālas izmaiņas, kuras R. T. Erdogans ir gatavs veikt, lai izveidotu «jaunu Turciju», ko politiķa atbalstītāji tulko kā stingru atbalstu islāma vērtībām. «Mēs vēlamies dievbijīgu līderi,» kāds R. T. Erdogana atbalstītājs sacīja izdevumam USA Today.
Sabiedrības šķēlējs
Oponenti R. T. Erdoganu tur aizdomās par centieniem iedragāt gadu desmitiem seno Turcijas valsts iekārtu, kas strikti nodala reliģiju no valsts un rietumvalstīs ir minēta kā piemērs, ka musulmaņu sabiedrībā itin veiksmīgi var funkcionēt demokrātija.
«Cilvēks, kurš netic varas dalīšanai, nevar būt prezidents,» Turcijas lielākā opozīcijas spēka - Republikas tautas partijas - vadītājs Kemals Kiličdaroglu sacīja ziņu aģentūrai Reuters. «Kāds, kurš netic likuma augstākajai varai, kura taisnīguma izjūta nav attīstīta, nevar būt prezidenta amata kandidāts.»
Sekulārā opozīcija norāda, ka R. T. Erdogana 11 valdīšanas gados valstī ir vājinājusies demokrātija un vārda brīvība. Starptautiskās organizācijas Reportieri bez robežām veidotajā Preses brīvības indeksā Turcija no 116. vietas 2003. gadā, kad AKP nāca pie varas, noslīdējusi uz 154. vietu 2014. gadā. Šī gada sākumā R. T. Erdogans centās aizliegt populāro īso ziņojumu vietni Twitter.
Pērnvasar plašu starptautisku uzmanību izpelnījās Turcijas valdības lēmums ar spēku apspiest protestus, kas visā valstī izcēlās pēc tam, kad policija Stambulā bija izdzenājusi vides aktīvistus, kuri kādā centra parkā miermīlīgi protestēja pret tur paredzēto koku izciršanu un vērienīgajiem celtniecības darbiem. Protestos gāja bojā vismaz deviņi cilvēki.
Turcijas valdība pagājušā gada beigās veica apjomīgu «tīrīšanu» tiesu sistēmā un policijā pēc tam, kad saistībā ar apsūdzībām korupcijā tika aizturētas vairākas R. T. Erdoganam pietuvinātas personas. Premjers paziņoja, ka tā esot «nodevēju un teroristu» plānota sazvērestība, kuras mērķis ir viņu gāzt.
Analītiķi par bīstamiem uzskata R. T. Erdogana izteikumus, kuros viņš konservatīvo sabiedrības daļu pretnostata sekulārisma atbalstītājiem, jo tie šķeļ sabiedrību.
«Kā prezidents viņš piekops agresīvi izaicinošu valdīšanas stilu, kam būs tipiska strikta padoto kontrole, oponentu terorizēšana un tieksme uz šķelšanu, nevis samierināšanu,» apgalvo pētnieks Volfango Picoli no riska izpētes uzņēmuma Teneo Intelligence.