«Seidija ir nožēlojama! Vienmēr zīmējas tur, kur daudz fotogrāfu, - izmisīgi grib redzēt sevi avīzēs!» - _Dienai_ saka kāds slavenību mednieks, kurš vēro notikumus pie galerijas. Turpat stāv divi protestētāji ar saviem lielformāta mākslas darbiem, kuros ar brutāli fizioloģisku humoru atveidots sievietes ķermenis - tā ir šo mākslinieku atbilde Treisijas Eminas mežonīgajām kaislībām. «Te ir īsta māksla!» viņi paziņo. Protestētāji nav agresīvi - galvenais, ka pašiem jautri.
Saasināta atbildības sajūta
Kaut arī attieksme pret Treisiju Eminu britu sabiedrībā joprojām ir pretrunīga, viņa nenoliedzami ir mākslas superzvaigzne, kultūras fenomens, nācijas dārgums. Kādreizējā sliktā meitene no YBA/Jauno britu mākslinieku bandas nu jau kļuvusi par mākslas granddāmu: 2007.gadā pārstāvēja Apvienoto Karalisti Venēcijas biennālē un tika uzņemta Karaliskajā mākslas akadēmijā, savukārt 2008.gadā viņa tika pagodināta ar vērienīgu retrospekciju Skotijas Nacionālajā modernās mākslas galerijā Edinburgā. Londonas Karaliskā mākslas koledža, kur Emina studēja, pasniedza viņai goda doktora grādu, bet Londonas Metropolitēna universitāte - filozofijas doktora grādu. Treisija draudzējas ar Madonnu un darbojas televīzijas kanāla BBC2 realitātes šova žūrijā - šajā raidījumā, kura idejas autors ir kolekcionārs Čārlzs Sāči, sacenšas jaunie mākslinieki.
Atšķirībā no sava cīņubiedra Deimjena Hērsta T.Emina spējusi saglabāt savas mākslas «ekskluzivitāti» - viņu to neražo industriāli, ar milzīgas asistentu komandas palīdzību. Jā, varbūt sievietēm ir saasināta atbildības izjūta - tas vieno Treisiju ar citu YBA kustības pārstāvi Sāru Lūkasu, mākslā un dzīvē kopš 90.gadu vidus viņas gāja roku rokā. Pamatīgu grūdienu T.Eminas karjerai devis Čārlzs Sāči, iegādājoties savā kolekcijā gan leģendāro Manu gultu (Treisijas ikoniskais darbs - visiem māksliniekiem, kuri tagad kaut ko dara ar gultām, vienmēr pārmetīs, ka viņi mēģina atdarināt Eminas šedevru), gan telti Visi, ar kuriem jebkad esmu gulējusi 1963-1995.
Zīmēšana un masturbācija
Viņas mākslas tēma ir privātā dzīve, tās sāpīgākie un laimīgākie brīži. Kurš tad vēl nezina, ka 12 gadu vecumā Treisija sāka smagi dzert, ka 13 gadu vecumā tika izvarota un ka 14-15 gadu vecumā viņu interesēja tikai sekss un dejas naktsklubos? Mēs visu zinām par viņas māti anglieti un tēvu Sudānas izcelsmes grieķi - kiprieti un par viņu seksuālajiem partneriem. Esam dzirdējuši par Treisijas pašnāvības mēģinājumu, depresijām un abortiem, par to, ka viņai nekad nebūs savu bērnu. Viņa to atklāj - naivi, rupji, romantiski un poētiski - savās instalācijās, zīmējumos, fotogrāfijās, skulptūrās, kolāžās, neona gaismu objektos, pilnmetrāžas spēlfilmā Top Spot un memuāros Strangeland.
Mākslinieces jauno izstādi Those Who Suffer Love/Tie, kuri cieš, mīl ievada 30 sekunžu animācijas filma. Tā veidota no 150 zīmējumiem, kuros atveidota intensīvi masturbējoša sieviete. Treisija, vai tā esat jūs? «Es vēlētos, lai tā būtu es!» atbild 45 gadus vecā autore. Viņa norāda, ka masturbācijas un zīmēšanas procesā var saskatīt līdzības: «Masturbācija nav tikai akts, kad jūs mīlat sevi, - tajā brīdī jūs sevi arī ienīstat, tas ir vientulības brīdis. Zīmēšana man ir tikpat intīms un vientulīgs process, kurā nepiedalās neviens cits cilvēks. Un arī zīmēšana prasa bagātīgu iztēli.» T.Emina atklāj: «Mans dzinulis vienmēr ir bijis sekss un nekad - nauda. Taču tagad es vairs neesmu tik ļoti apsēsta ar seksu. Mani vairāk interesē idejas. Šī izstāde ir ļoti lineāra, tajā dominē zīmējumi un vienkāršas, tīras idejas. Par mīlestības būtību. Par seksu - par to, kas man ir starp kājām. Par psihi - par to, kas notiek manā galvā.»
Ekspozīcijā ir zīmējumi (atskaites punkts - Egons Šīle), Treisijas dienasgrāmatu fragmenti, aplikācijas un izšuvumi gan uz maziem auduma gabaliem, gan uz lielām gultas segām. Eminas darbi ir kā erotiskais psihotrilleris ar melodrāmas elementiem, un tajā pašā laikā viņas māksla atstāj dziļi traģisku iespaidu - emocijas un kaislības, kas piepilda Treisijas darbus, nevar viltot. Taču viņa aizsargājas: «Neaizmirstiet, ka tā ir māksla - rediģēta, aprēķināta, visos sīkumos pārdomāta.»
Dāma bez ziediem
Galerijas White Cube vadībai nav šaubu: visi izstādes darbi tiks pārdoti. Zīmējumu cena - no 5 000 mārciņu, savukārt animācijas filma (pieejamas piecas kopijas) maksā 22 500 mārciņu. «Tā ir mana krīzes laikam piemērota izstāde!» joko Treisija. «Tagad mākslā tiešām iestājies zīmējumu periods,» Dienai skaidro ietekmīgais kurators un Londonas galerijas Serpentine direktors Hanss Ulrihs Obrists. «Treisija vienmēr ir zīmējusi. Pašlaik arvien vairāk mākslinieku atgriežas pie zīmēšanas, visu mākslinieku studijās es redzu zīmējumus,» viņš piebilst. Zīmējumi maksā lētāk, un šajos apstākļos tos vieglāk pārdot.
Vernisāžas apmeklētāju vidū ir arī Tate muzeju tīkla vadītājs Nikolass Serota. «Ļoti laba izstāde, Treisija ir izcila māksliniece,» viņš ir lakonisks. Ar lielāku prieku sers Nikolass stāsta, ka pirms dažiem gadiem viesojās Rīgā: «Mani pārsteidza Rīgas Centrāltirgus un jūgendstila arhitektūra. Alberta ielā pamanīju plāksni, uz kuras bija rakstīts, ka tieši šeit ir dzimis Jesaja Berlins.» Ļoti atklāti iespaidu par Treisijas Eminas izstādi Dienai pauž vēl viena galerijas apmeklētāja - leģendārā modes māksliniece Vivjena Vestvuda. Jautāta, ko viņa domā par Eminas mākslu, panka karaliene atbild: «Neko! Esmu atnākusi, jo mēs ar Treisiju esam draudzenes, taču viņas mākslā man nekas nepatīk, jo tā nav pietiekami laba. Treisija nav gana centīga, viņa pārāk vienkārši un ātri tiek apmierināta ar rezultātu.»
Atstājot galeriju, V.Vestvuda ir vienīgā, kura pievērš uzmanību protestētāju gleznām, viņa pat uzliek brilles. Jau drīz dodas prom arī pati Treisija Emina - viņa izskatās laimīga, iesēžas limuzīnā un brauc uz svinīgām vakariņām par godu izstādes atklāšanai. Ziedu rokās viņai nav - ziedus Londonā nav pieņemts dāvināt pat granddāmām.