Eiropas Komisijas (EK), EP un dalībvalstu valdību domstarpību dēļ 960 miljardu eiro lielā daudzgadu budžeta apstiprināšana aizkavējusies jau vairākus mēnešus. Tāpēc, kā neoficiāli atzina vairāki ES ierēdņi, to bija svarīgi apstiprināt jau jūlija sākumā, lai dotu laiku dalībvalstu un ES atbildīgajām institūcijām tēriņus precizēt un saskaņot. Panāktais kompromiss vēl jāiestrādā ES regulā, kuru septembrī vai oktobrī apstiprinās EP, bet dalībvalstīm budžeta ieviešanai nepieciešamajiem likumiem darbs jāsāk jau tagad.
EP prezidents Martins Šulcs neslēpa, ka Parlaments nav apmierināts arī ar apstiprināto samērā taupīgo budžeta projektu, tomēr tas bijis labākais rezultāts, ko pašreizējos apstākļos iespējams sasniegt. Viņš atzina - kompromisam EP piekrita, jo izdevies panākt tā svarīgāko prasību izpildi.
Galvenās EP deputātu prasības bija saistītas ar iespēju budžetu pārskatīt un lielāku ES budžeta elastību, kas ļauj attiecīgajā gadā neizmantotos līdzekļus pārcelt uz nākamo gadu vai citu maksājumu sadaļu. Deputāti vēlējās arī iespēju neizlietotos budžeta līdzekļus novirzīt jauniešu nodarbinātības un pētniecības programmām, mazo un vidējo uzņēmēju atbalstam, kā arī izglītības veicināšanas programmai Erasmus for all.