Redziet, šobrīd notiek juridiska analīze tam, lai varētu pateikt visas šīs nianses. Bijām spiesti mainīt a/s Pasažieru vilciens valdi. Un pašreiz Satiksmes ministrija vērtē un ir uzdevusi PV līdz trešdienas vakaram iesniegt vērtējumu, lai varētu pateikt, kādas ir bijušas juridiskās problēmas, slēdzot šo līgumu, kāds ir juridiskais statuss šobrīd šim līgumam.
Tātad jūs patlaban konkrēti nevarat pateikt līguma statusu?
Šobrīd es negribētu izteikt kādu personīgu redzējumu par šo jautājumu, ja juristi - arī neatkarīgi juristi - ir devuši savus atzinumus. Un, tikai apkopojot tos visus, varēs pateikt gala vērtējumu par to, kāda būs situācija.
Naktī uz trešdienu vienu minūti pāri pusnaktij Pasažieru vilciens nosūtīja atbildi, ka līgums vairs nav spēkā, kaut arī otra puse, kas vēl otrdienas beigās saņēma jaunus priekšlikumus, lūdza samērīgu laiku ar tiem iepazīties. Kas tā bija par mirstamo stundu, ka ir jāsniedz šāds paziņojums pusnaktī?
Redziet, šis datums jau zināmu laiku iepriekš bija noteikts kā pēdējais datums, kad būtu jābūt skaidrībai ar šo iepirkumu…
Bet ja izvirza jaunus priekšlikumus tā paša datuma vakarā…
Par šiem priekšlikumiem es šobrīd nevaru tik detalizēti komentēt. Jo es nebiju tajā nakts sagaidīšanā. To noteikti izvērtēs gan iesaistītie juristi, gan iesaistītās puses. Tajā skaitā Satiksmes ministrija un PV, kam ir uzdots šāda veida paskaidrojumu sniegt. Tomēr, ja mēs runājam par procesu kopumā, man jāatzīst, ka tas neattīstījās tādā veidā, kā man to gribētos. Bija dažādi klupšanas akmeņi. Bija noteikti arī politiskas spēles ap šo iepirkumu. Kā mēs zinām, šis ir lielākais iepirkums, kāds mūsu valstī ir bijis. Tāpēc arī sabiedrībai noteikti ir virkne jautājumu, kurus es ļoti labi saprotu. Par kuriem ir jādod atbildes pēc iespējas tuvākā laikā.
Jūs esat gatavs precizēt, kas tās par politiskām spēlēm, kas bija?
Redziet, ja šajā laikā ir mainījušies vairāki ministri, tas nozīmē diezgan daudz pārmaiņu vienā nozarē un vienā milzīgā iepirkumā. Es pieņemu, ka katrs no ministriem nāca ar savu redzējumu. Ne tikai nozarē kopumā, bet arī par to, kā būtu šis konkurss jāvirza.
Pasakiet, vai ministra atvaļinājums šajā pēdējā periodā arī nebija tāda politiska spēle?
Nē. Ministrs atgriezās no atvaļinājuma, var teikt, tieši tajā laikā, kad jāpieņem šie gala lēmumi. Un es varu apliecināt to, ka mēs kopā ar ministru darījām visu, lai šis līgums tiktu noslēgts. Protams, ņemot vērā to, ka ir jāapgūst šie ES fondu līdzekļi.
Jā, parasti tas izskan kā galvenais arguments gan no valdības, gan PV puses, ka līgums bija jāsaskaņo ar kaut kādiem Eiropas iebildumiem. Pagājušajā nedēļā nevis kāds cits, bet pats Valsts prezidents, uzstājoties televīzijā, ne tikai to visu nosauca par naivumu vai noziedzību, bet arī pateica, ka viņu ļoti pārsteidz tas, ka viņam līdz šim laikam neviens nespēj paskaidrot, kas tie īsti ir par Eiropas iebildumiem.
Redziet, šī procesa laikā jau iepriekšējais valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds pats - pat bez ministra Roņa gribas - sazinājās ar Eiropas Komisiju. Nosūtīja vēstuli - vai šis iepirkums un tā sastāvdaļas atbilst tam, lai varētu saņemt struktūrfondu finansējumu. Un EK arī sniedza atbildi uz šo Nila Freivalda vēstuli, pasakot to, ka, ja tiks slēgts līgums, kas neatbilst ES nolikumam, tad pastāv ļoti augsta iespējamība, ka šī ES nauda netiktu saņemta.
Bet, konkrēti kuri līguma punkti neatbilst šim nolikumam, jums ir zināmi?
Nē. Šajā gadījumā bija skaidri zināms nolikums, kuru bija apstiprinājis Iepirkumu uzraudzības birojs. Tālāk jau tika sagatavots un parakstīts līgums - bez ministra ziņas un bez valdības ziņas šis līgums tik parakstīts no Nila Freivalda puses, pārkāpjot šo nolikumu. Skaidrs bija risks, ja šis līgums neatbilst nolikumam, tad pastāv risks, ka nevar apgūt šos milzīgos ES līdzekļus.
Vai ir iespējama tiesāšanās šajā jautājumā?
Protams, šāda iespēja pastāv. Ir sākts jau arī mediācijas process Stokholmas tiesā. Tāpēc vēl jo svarīgāk būs mums veikt rūpīgu analīzi, lai varētu izvērtēt tās sekas, kas ir iestājušās no šī konkursa.
Sakiet, kāda ir stratēģiska Latvijas vēlme - ražot vagonus šeit Latvijā vai saņemt tos ražotus no Baltkrievijas rūpnīcas?
Stratēģiski, es domāju, ka ražot vilcienus Latvijā. Bet mūsu vēlme ir, lai šie vilcieni vispār būtu. Jo Pasažieru vilciena parks jau ir nokalpojis un var darboties vēl piecus vai septiņus gadus, ne vairāk.