Juris Kaža
Nākotnē ir vesela virkne lietu, kas varētu «aizemigrēt» elektroniskā formātā un kļūtu nevis par fiziskām lietām, ko mēs nēsājam līdzi, piemēram, sīknauda vai banknotes, bet par elektroniskiem veidojumiem. Piemēram, jau tagad pastāv arī tāds samaksas veids, kad vienkārši notur mobilo telefonu ierīces tuvumā un tā čips sazinās ar kases aparātu. Piečuks stāvēs mobilajā telefonā, un nebūs neērti jārakājas pa kabatām, lai samaksātu par košļeni. Pietiks tikai novicināt mobilo telefonu pie kases aparāta. Domāju, ka desmit piecpadsmit gadu perspektīvā vismaz lielā daļā Rietumeiropas valstu arī narkotikas būs dekriminalizētas. Pat te kādam skaidras naudas «vajadzība» atkritīs. Tāpat pastmarkas varētu pārvērsties svītrkodā, kas jau tagad dažās valstīs ir iespējams. Pastmarkas jau tagad ir sens un nostiprinājies kolekcijas bizness. Un nav jau starpība, vai izmanto svītrkodu vai pastmarku, kas apliecina, ka pasta sūtījums ir apmaksāts.