Šī plaisa jo sevišķi plaša kļuva pēc decembrī notikušā ES samita, kurā no sarunu galda aizgāja Lielbritānija. Dānijas Eiropas lietu ministrs Nikolajs Vammens vēlas, lai Londona arī turpmāk būtu «ļoti aktīva Eiropas ģimenes locekle», uzsverot, ka Eiropai «ir jāatrod konkrēti risinājumi konkrētām problēmām». «Mēs ejam cauri pēdējo laiku lielākajai krīzei, un visiem mūsu centieniem ir nozīme,» ministra teikto citē Reuters.
Daļa dāņu gan diezgan skeptiski uzlūko Dānijas iespējas risināt dziļās problēmas eirozonā. «Jautājums, ko Dānija var darīt ar krīzi? Manuprāt, neko daudz,» uzskata Kopenhāgenas Universitātes politikas zinātnes pasniedzējs Pēters Nedergords. «Kad ir jāsastopas ar lielajām pasaules problēmām, Dānijas spēkos nav tās risināt.»
Prezidentūras termiņa laikā Dānijai arī vajadzēs rast kompromisu starp visām 27 ES dalībvalstīm, lai pieņemtu Savienības 2014.-2020. gada budžetu. Gaidāmās smagās sarunas nebiedējot H. Torningu-Šmitu, kura uzsver, ka vienprātības panākšana esot «dāņu specialitāte».
Kopenhāgena turpmākajos sešos mēnešos lielu uzmanību pievērsīšot atjaunojamai enerģijai, kas Eiropā varot radīt jaunas darbvietas un veicināt ekonomikas izaugsmi. «Katrs eiro, kas tiks iztērēts enerģijas efektivitātei, garantēs darbvietas eiropiešiem. Katrs eiro, kas tiks iztērēts naftas importam, aizplūdīs no Eiropas. Tas zaļo domāšanu padara par vienu no vissvarīgākajiem jautājumiem Eiropas nākotnes sadarbības darba kārtībā,» uzskata Dānijas klimata ministrs Martins Lidegords.
Vēl viena Dānijas prioritāte būšot ES robežkontroles uzlabošana un imigrācijas kontrole.