Es ilgi nezināju, kā stāstīt latviešiem Teuvo Tulio - īstajā vārdā Teodora Tugaja, viņa Latgales bērnībā saukta par Fedju, - stāstu, un droši vien līdz galam nezinu vēl šobrīd, jo gan Tulio radošā, gan privātā dzīve piedāvā neskaitāmas stāstīšanas versijas.
Tātad plus/mīnus oficiālā: somu melodrāmas klasiķis Teuvo Tulio (1912-2000), vecvecāku Latgalē uzaudzināts puiškāns, 15 gadu vecumā Helsinkos sāk kinoaktiera karjeru kā «somu Valentīno», vēl pēc laika pievēršas kino režijai un kļūst vispirms par «somu melodrāmas brīnumputnu», tad somu kino infant terrible, mūža nogalē - par nolādēto, aizmirsto un sazinkādiemvēl epitetiem apveltītu režisoru, pēc nāves - par kulta figūru kino gardēžu aprindās.
Cits stāsts varētu būt par Teuvo Tulio kā vienu no 90. gadu lielākajiem pārsteigumiem atjaunotās Latvijas kino ainavā, kas vēl joprojām īsti nav atgriezies mājās un ieņēmis savu vietu «pasaulslaveno tautiešu» portretu galerijā. Atsevišķs stāsts ir Tulio pēdējā filma Sensuela (1972), kura tapa 10 gadus, bet atgriešanās kino Olimpā vietā pielika treknu punktu viņa režisora karjerai - tieši neviena recenzija vai atsauksme presē, 665 pārdotas biļetes pāris nomales kinoteātros, cenzūras novērtējums K-18 (līdz 18 neiesakām!) un prasība izgriezt 30% erotisko ainu. Viss. Finita La Melodrama. Pēc Sensuelas iestājas turpat 30 gadu ilga klusuma zona, kas īsti nav beigusies arī šodien - neseko neviena jauna filma, Tulio aizliedz izrādīt arī vecās, atsaka intervijas, neļauj sevi fotografēt un pamazām iekapsulējas leģendā...
Nu, un vēl viens stāsts ir Tulio un māmiņa, skaistā Helēna, kura pēc paša režisora producētas leģendas laidusi viņu pasaulē 18 gadu vecumā «uz putekļaina vilciena sola» ceļā no Rīgas uz Pēterburgu, kur Helēna «tēloja balerīnu un cilāja kājas trešajā rindā septītā no kreisās»…»2. Fedja ir jau paliels puika, kad saprot, ka Helēna nav tikai daiļa viešņa no tālas pilsētas, kas ierodas viņu apciemot Makašānu Šķerbinīkos, bet viņa māte. Māmiņa. Mūsu arhīvā es atrodu Helēnas ārzemju pasi, kur viņa ar desmitgadīgo dēlu dodas uz Helsinkiem. Bildē divi laucinieki, kuri ceļo uz lielpilsētu… Visu atlikušo laiku līdz Helēnas nāvei viņi nodzīvos kopā, un viņa un mātes attiecību stāsts ir klātesošs daudzās Tulio filmās. Somijas kino arhīvā es atrodu arī kādu privātu bilžu sēriju, slepenās bildes - divi padsmitnieki, Teodors Tugajs ar skatuves vārdu Teuvo Tulio un viņa jaunības draugs un kino kolēģis Valentīns Ivanoff ar skatuves vārdu Valentīns Vāla sarīkojuši privātu fotosesiju. Varbūt tās ir proves abu filmai? Fonā nostiepts pagumzīts deķis, Tulio manierīgi pozē te īrētā smokingā, garu iemuti lūpu kaktiņā, te īrētā huzāra tērpā, caur pieri lūr kamerā ar «satracināta buļļa skatienu», daži zēniski Tulio pusakti… laika patinas skartas, pleķainas, saskrāpētas bildes. Slepenās bildes. Dažās bildēs blakus Tulio parādās arī jauna sieviete - spīdīgā kleitā, sudrablapsa ap kaklu, pērlītes ausīs, acis mirdz - tā ir Helēna. Māmiņa.
Fedjas dzimtajos Makašānos, tagad Ilzeskalnā, pie viņa vecvecāku Šķerbinīku mājas nu uzsliets piemiņas akmens režisoram Teuvo Tulio.
- Kas te ir no Fedjas?... - mēs taujājam tagadējo Šķerbinīku saimnieci.
- A nekas te vairs nav no viņa.
Kur ir? Kur ir kaut kas no Fedjas? Slepenajās bildēs? Režisora pirmajā filmā? Tulio pirmā filma Cīņa par Heikelas namu ir sadegusi ugunsgrēkā - šķiet, liktenis viņa leģendu ir slīpējis īpaši rūpīgi, visa beigas un sākumu slēdz klusēšanas zīmogs. Bet 2006. gadā tiek atrasta bundža ar nezināmas izcelsmes kino kadriem, uz bundžas ir uzraksts «Mūzika». Bundžā, izrādās, ir dažas slepenās bildes no Tulio pirmās filmas - lauku mājas, kārtīgi kopta zemnieku saimniecība, vējš pluina un plivina jauna bērziņa galotni, sirms vīrs atgriežas dzimtajās mājās, guļ zālē, skatās debesīs, tur balti mākoņi, Latgales gubu mākoņi.