Vienubrīd absolventi apsvēruši iespēju arī nobastot pašu izlaidumu, taču sapratuši, ka vidusskolu beidz tikai reizi mūžā, tāpēc pusi festivāla tomēr nokavēs, lai arī, kā norāda Madara, «tas gandrīz ir vasaras lielākais notikums». Kāpēc tas ir tik pievilcīgs? Būtisks faktors ir mūzikas programma, taču svarīga esot arī festivāla kopējā gaisotne, tā ir iespēja satikties ar draugiem, kas ilgi nav redzēti, izriet no Madaras stāstītā.
Šīs divas nedēļas daudziem aizies festivālu zīmē - šajās dienās apmeklētāju tūkstoši saradīsies festivālā Positivus, bet nākamnedēļ viņus gaida Liepājā, kur norisināsies festivāls Baltic beach party (BBP). Neraugoties uz ekonomiski spiedīgo situāciju, festivālu organizatori par pašreizējiem biļešu tirdzniecības rezultātiem nesūdzas.
Cerīgi rādītāji
Pēc pagājušā gada Positivus, kas bija pirmais tā organizatoriem peļņu nesošais festivāls, tā organizators Ģirts Majors prognozēs par nākamo pasākumu bija pieticīgs, liekot domāt, ka šogad festivālā varētu piedāvāt mazāka kaluma zvaigznes. Tomēr pašreizējā situācija viņam ļauj būt daudz vairāk pārliecinātam par festivāla apmeklētību, jo izdevies panākt arī supergrupas Muse uzstāšanos, kas būs spēcīgs magnēts. Ģ. Majors pieļauj, ka festivāla apmeklētāju skaits šogad pieaugs apmēram par trešdaļu, sasniedzot 15-20 tūkstošus ļaužu dienā. Galīgās prognozes par to, kādi būs Positivus finansiālie rezultāti, vēl nevarot izdarīt, jo pieredze liecina, ka apmēram pusi no festivāla ieņēmumiem veido ienākumi no biļešu tirdzniecības pēdējā nedēļā. Turklāt Muse honorārs esot daudz lielāks nekā dārgākajiem festivāla dalībniekiem iepriekšējos gados, un pēc pasākuma varēšot spriest, vai risks būs attaisnojies un pieaugušais skatītāju skaits palīdzēs nosegt izmaksas. Taču, kā norāda Ģ. Majors, pagaidām «rādītāji ir cerīgi». Šogad arī plānots sagaidīt vairāk apmeklētāju no citām valstīm, sevišķi no Igaunijas, kur pirmo reizi Positivus rīkotāji izvērsuši mārketinga kampaņu.
Piesardzīgs prognozēs ir viens no BBP organizatoriem Raivo Mediņš, kurš iepriekš publiski paudis, ka nākamgad Liepājā festivāls nenotiks. Arī viņš norāda, ka pagaidām «izskatās cerīgi», tomēr esot vēl pāragri spriest par gaidāmā festivāla finansiālajiem rezultātiem. Arī BBP piedalīsies ārzemju mākslinieki, kuru esot pat vairāk nekā iepriekš, jo BBP notiks desmito reizi. R. Mediņš norāda, ka uz programmas rēķina, to noplicinot, taupīt nevar, jo tas negatīvi iespaidos skatītāju skaitu. Arī uz ārzemju mūziķu honorāru rēķina ekonomēt nevarot, taču ietaupīt palīdzot Latvijas mūziķi, kas prasītos honorārus krīzes laikā krietni samazinājuši. Honorārs nav vienīgais faktors, kas nosaka pasaules mūzikas grandu izšķiršanos par labu kādam festivālam. Piemēram, Ģ. Majors stāsta, ka svarīga pašu mūziķu ieinteresētība spēlēt tieši Latvijā. Otrkārt, festivālu sezonā būtisks ir loģistikas jautājums - lai māksliniekiem būtu maksimāli ērta pārvietošanās no viena koncerta uz otru.
Raksturojot veiksmes atslēgu, kas arī liesajos gados festivālam palīdz piesaistīt lielu apmeklētāju skaitu, Ģ. Majors uzsver, ka sadarbojas divi būtiski faktori - kvalitatīvs mūziķu piedāvājums par samērā zemu cenu. Proti, festivāla vidējā biļešu cena ir 29 lati - summa, par kādu nereti iespējams redzēt pasaules mūzikas zvaigžņu koncertus Latvijā, taču festivālā par to pašu naudu var redzēt vairāku augsta līmeņa mākslinieku uzstāšanos. BBP biļetes ir lētākas un pašlaik biļeti uz divām festivāla dienām var iegādāties par 18 latiem, akcijās - arī lētāk. Pirmās 1000 biļetes uz BBP par 10 latiem esot izķertas deviņās minūtēs. Uz nepieciešamību rast balansu biļešu cenu politikā norāda gan R. Mediņš, gan Ģ. Majors. «Lai būtu iespējams pelnīt, bet lai nebūtu tā, ka liela sabiedrības daļa novēršas,» to raksturo R. Mediņš. Ģ. Majors arī norāda - nav tā, ka, uz pusi samazinot biļešu cenu, tikpat strauji arī palielināsies apmeklētāju skaits, tāpēc vispirms jasaprot, kādu publiku festivāls vēlas sasniegt, un tad jārod vidusceļš starp vēlamo publiku un biļešu cenām.
Izvēlīga publika
Nav vienas veiksmes formulas, kā lielajiem pasākumiem arī krīzes laikā piesaistīt skatītāju masas, uzskata pasākumu operatora Untitled valdes loceklis Mārcis Gulbis. Viņaprāt, abu lielo festivālu pluss ir spēja izdabāt vienlaikus vairākām auditorijām. Ar atsevišķu supergrupu koncertiem klājoties grūtāk, jo Latvijas publika esot gana izvēlīga. Novērots, ka, lielajām grupām spēlējot Latvijā atkārtoti, tās vairs negūst tādu «furoru» kā pirmajā reizē, un M. Gulbis spriež, ka var tikai minēt, kādi būtu Muse koncerta panākumi, ja grupa uzstātos atsevišķā koncertā, nevis festivālā. Uz šādu tendenci norāda arī uzņēmuma Makroconcert direktors Igors Jefremovs, kurš lielo pasākumu veiksmes formulu krīzes laikā īsumā raksturo: «Projekta aktualitāte, biļešu cenu politika, izdevumu samazināšana.» Pēdējā laikā Makroconcert pārstāvji konstatējuši interesantu tendenci - publika pirmās izpērk lētākās un dārgākās koncertu biļetes. «Savā ziņā ir izzudis vidējais slānis - šobrīd netiek izpirkta vidējā cenu kategorija. Vēl nesen visi trīs segmenti tika izpirkti vienlīdzīgi,» stāsta I. Jefremovs.