Filmas, kuras māca domāt brīvi

Tagad ir pilns visāda veida reklāmu - ārā, internetā, tolzvieerā, sabiedrībā u.c. un, manuprāt, bērni, līdzās pieaugušaiem sāk palikt kurli pret visāda veida produktu iesmērēšanu . Pie šādiem produktiem, diemžēl, pieder arī mūsu tik, liekas, stipri reklamētās grāmatas un cik stipri mēs tās nereklamētu vienmēr atradīsies produkts, kas tiks reklamēts stiprāk un būs interesantāks dotajai personai. Tikai NELIELAI daļai grāmata kā produkts vēl ir un BŪS interesanta.Bibliotēkām jāsāk likt uzsvars uz kautkā cita, piem. izglītojoši pasākumi, interneta pieejas punkti, uzziņas, datu bāzes u.c.

Nu vēl sliktāk ir vēlamo uzdot par īstenību un iedomāties, ka bērni un internets atirisnās visus jautājumus. 3td ar labiem nodomiem tomēr radījis daudzas trakas lietas praktiski- nu visi pielipuši pie datora un spēlē spēlītes, kas, protams, iesākumā jau nav slikti. Taču tā vien liekas, ka nekas cits nemaz nav vajadzīgs. Un tā tak ir ikvienā bibliotēkā. Diemžēl. Bibliotekāri kā vienmēr var darīt daudz ko, taču tad arī jārada tam atbilstoši darba nosacījumi. Arī grāmatu lasīšanai. Taču bibliotekāri to veic savā brīvajā laikā pēc darba mājās, tāpēc tieši tāpat kā citi cilvēki arī bibliotekāriem ir arvien mazāk laika lasīt. Tas ir fakts, nevis emocijas. kas ir teicis,ka bibliotēkassniedz nekvalitatīvus pakalpojumus un ko tieši? Manuprāt, bibliotēkas sniedz pamatpakalpojumus labā līmenī un jāpriecājas, ka viņi kā suga vēl nav izmiruši:) Gribu tikai vēl atgādināt parunu: lēnāk brauksi, tālāk tiksi:)