Procentlikmju rekordi
Satraukumu vairojušas rekordaugstās Itālijas procentu likmes finansējuma iegūšanai starptautiskajos tirgos. Desmit gadu parādzīmju ienesīgums par 0,02% pārsniedzis par bīstamības robežu dēvētos 6%. Turklāt Lielbritānijā bāzētā Ekonomikas un biznesa izpētes centra aplēses vēsta, ka itāļiem no maksātnespējas neizvairīties, ja ekonomika neuzņems neierasti ātru izaugsmes tempu.
Taču valsts pēdējās dekādes laikā ar izaugsmi nav steigusies, atpaliekot no lielākās daļas Eiropas. Arī šā gada pirmajā ceturksnī itāļu ekonomika pieaugusi tikai par 0,1%, kamēr valsts parāds sasniedz 120% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ja Itālija, eirozonas trešā lielākā ekonomika, kuras apjoms divreiz pārsniedz starptautisko palīdzību saņēmušo Grieķiju, Portugāli un Īriju, kopā ņemtas, bankrotēs, Eiropai var nepietikt naudas tās glābšanai. Finanšu ministrs Džūlio Tremonti jau ticies ar Eirogrupas vadītāju Žanu Klodu Junkeru, lai pārspriestu problēmas.
Lai gan Spānijas parādzīmju procentu likmes arī sasniegušas rekordu - 6,14% -, eksperti saglabājuši optimismu. Valstij, visticamāk, izdošoties izvairīties no maksātnespējas, jo tās parāds ir krietni zemāks nekā Itālijai.
Satraukts par parādzīmju tirgus svārstībām ir arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozo. «Šīs izmaiņas ir dziļi nepamatotas, ņemot vērā abu dalībvalstu [Itālijas un Spānijas] ekonomiskos un budžeta pamatus, kā arī soļus, ko valstis sper to stiprināšanai,» EK prezidenta teikto citē BBC.
Kritizē nekonkrētību
S. Berluskoni, uzrunājot parlamenta apakšpalātu, aicināja visus politiskos spēkus sadarboties kopīgai ekonomisko reformu īstenošanai. Viņš papildināja prezidenta Džordžo Napolitāno vārdus par vienotības lomu krīzes pārvarēšanā, uzsverot, ka pašlaik sadarbība nepieciešama vēl vairāk nekā jebkad agrāk. Taču premjera runa izpelnījās asu kritiku, jo nesniedza konkrētus plānus ekonomikās krīzes draudu pārvarēšanai.
Opozīcija kārtējo reizi pieprasījusi premjera atkāpšanos, un neapmierinātību izrādījušas arī arodbiedrības. Itāļu mediji uzsver, ka no S. Berluskoni runas gaidījuši lielāku konkrētību, bet tā vietā saņēmuši slavas dziesmu valsts ekonomikas stabilitātei un banku likviditātei.
«Viņš neizrādīja ne mazāko vēlmi nākamgad realizēt kādu no taupības pasākumiem,» finanšu tirgu sarūgtinājumu aģentūrai Reuters uzsver Unicredit pārstāve Kjara Korsa. Jūlijā dažu dienu laikā pieņemtie taupības plāni 48 miljardu eiro vērtībā lielāko daļu tēriņu samazinājumu atliek uz laiku pēc 2013. gadā gaidāmajām vēlēšanām.