Noslēpuma statusu saviem noslēpumiem piešķir pats komersants, un tās var būt gan saimnieciska, gan zinātniska vai tehniska rakstura lietas, kuras var būt fiksētas gan rakstveidā, gan citādi. Noslēpums var būt gan mantiska, gan arī nemantiska vērtība. Komercnoslēpuma plašais jēdziens nereti ļauj izvairīties arī no uzņēmuma konkurētspējai kopumā nekaitīgas, bet tam nepatīkamas informācijas izpaušanas.
Mēģināsim noskaidrot, kādi ir biznesa realitātes šova Dienas starts dalībnieku komercnoslēpumi, kas tajos ietilpst, kāda bijusi viņu pieredze ar noslēpumu sargāšanu.
Domā par patentiem
Vārdu «komercnoslēpums» visbiežāk esam dzirdējuši no elektrisko velosipēdu tirgotāja un velorikšu ražotāja Romāna Ruzina (uzņēmums eRitenis.lv). Viņš par komercnoslēpumu uzskata gan produkcijas un tās sastāvdaļu iepirkuma izmaksas, gan arī transporta izmaksas un pārdoto velosipēdu apjomus. «Nē, tā nav paranoja, tas tiek darīts, lai konkurenti nenozagtu man biznesu. Es vispār esmu ļoti piesardzīgs un cenšos neko lieku nestāstīt,» atzīstas uzņēmējs.
Viņam bijusi visai nelāga pieredze ar konkurējošajiem velorikšu būvētājiem - neilgi pēc tam, kad pirmie Romāna ražojumi sāka braukāt pa Vecrīgu, pilsētā pēkšņi parādījās no konstrukcijas viedokļa ļoti līdzīgi braucamrīki, kurus bija uzbūvējis kāds cits. «Šai gadījumā tur pat nebija īsti ko patentēt, lai gan varbūt dažus mūsu pašu izgudrotos tehniskos knifus vajadzēja reģistrēt patentu valdē. Šobrīd norit darbs pie Latvijā ražota elektriskā velosipēda izstrādes, tur gan domāju unikālos risinājumus aizsargāt ar patentiem,» uzsver Romāns Ruzins.
Digitālais cietoksnis
Eva Narunovska (uzņēmums IT Sapiens)* visvairāk sargā savu klientu komercnoslēpumus. Caur viņas uzņēmuma serveriem plūst daudzu firmu vērtīgā biznesa informācija - gan grāmatvedības dati, gan klientu datubāzes, plānošanas kalendāri un ražošanas procesu unikālās receptes.
«Es esmu strādājusi bankā un līdz ar to arī savā uzņēmumā esmu ieviesusi ļoti augstus drošības standartus. Serveri stāv sertificētā datu centrā, piekļuve tiem ir tikai man. Visas datu plūsmas starp serveriem un klientu tiek kodētas, arī pati piekļūt klientu datiem varu tikai ar klienta atļauju un pilnvarojumu,» noslēpumu sargāšanas metodēs dalās uzņēmēja. Eva Narunovska stāsta, ka pat klienta nosaukumu viņa drīkst izpaust tikai ar paša klienta atļauju. «Klienta konfidencialitāte ir pati būtiskākā mūsu biznesa sastāvdaļa,» viņa norāda.
Virtuve ar stikla sienām
Savukārt Gints Zīverts (taizemiešu restorāns Kotai) stāsta, ka viņa biznesā nekādu noslēpumu neesot: «Man pat virtuve ir ar stikla sienām, klients var stāvēt un skatīties, kā tiek vārīta viņam paredzētā zupiņa. Mans noslēpums ir tāds, ka man nav noslēpumu.» Tai pašā laikā viņš atzīst, ka ir daži knifi, par kuriem viņš nestāstīšot. Tās gan nav ēdienu receptes, bet dažādi mārketinga paņēmieni. Arī finanšu datus Gints Zīverts pārlieku neslēpj, jo izejvielu iepirkuma cenas varot izzināt katrs, vienkārši piezvanot vairumtirgotājam. Savukārt firmas finanšu dati katram iedzīvotājam par nelielu samaksu pieejami Lursoft datubāzēs.
Arī Sandis Tutins (mazgāšanas uzņēmums tutinelli) uzskata, ka noslēpumu viņa firmā nav: «Mans uzņēmums ir mazs, un naudas plūsmas ir nelielas. Man īsti vēl šobrīd nav ko slēpt, varbūt vēlāk vajadzēs piesardzīgāk vērtēt, ko stāstu, taču ne šobrīd. Man viss notiek pa balto.» Sarunas beigās tomēr arī viņš atzīst, ka dažus biznesa trikus, lai dabūtu līgumu ar klientu, viņš piekopjot. Kādus - to gan nestāstīšot.
Spiegu spēles
Ingas Mundas uzņēmums (valodu mācību firma Password X) jau paspējis piedzīvot konkurentu uzlidojumus, kas ir vēlējošies uzzināt viņas biznesa noslēpumus: «Kad Jelgavā atvērās konkurējošs valodu apmācības uzņēmums, sapratu, ka viena no īpašniecēm pirms tam pusgadu ir nākusi pie manis uz angļu valodas kursiem. Acīmredzot spiegot, lai gan man vairāk patiktu doma, ka es esmu iemācījusi tik labi, ka arī tas cilvēks ir sajutis aicinājumu šīs zinības nodot tālāk.»
Negatīva pieredze bijusi arī saistībā ar darbiniekiem - viena no pasniedzējām aizgājusi no darba kopā ar visu firmas klientu datubāzi un centusies pēc tam to izmantot, lai organizētu pati savus privātos kursus. Tiesa gan viņai nekas īsti neesot sanācis, tomēr tagad Inga Munda daudz rūpīgāk izturas pret sensitīvu uzņēmuma informāciju un rūpīgi vērtē, kam un kāpēc dot pielaidi pie vērtīgiem uzņēmuma datiem.
*Šonedēļ Diena.lv visvairāk portāla lasītāju balsu nominācijā Perspektīvākais starts