Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) par saņemtajiem iebildumiem saka - daudzi jautājumi jārisina pašai FM, un astoņi mēneši ir pietiekams laiks, lai sakārtotu datu bāzes un koncepciju ieviestu no nākamā gada jūlija.
Kā Dienu informēja FM pārstāvis Aleksis Jarockis - Valsts ieņēmumu dienests (VID) pašreiz veic provizoriskus aprēķinus par koncepcijas projekta ieviešanai nepieciešamo finansējumu. VM lūgusi tos iesniegt šonedēļ. Tā kā pēc koncepcijas pieņemšanas valdībai būšot jāizstrādā grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos un iesaistītajām institūcijām būs nepieciešami tehniskie un finanšu līdzekļi, piemēram, jāpielāgo programmatūra, esot grūti prognozēt, kad koncepcijā paredzētos pasākumus varētu sākt īstenot, norāda A. Jarockis. I. Circene gan ir apņēmības pilna, ka augustā valsts sekretāru sanāksmē uzsauktā koncepcija novembrī tiks izskatīta Ministra kabineta komitejā.
Jau vēstīts, ka VM cer ieviest jauno sistēmu no 2013. gada jūlija, paredzot aptuveni pusgadu ilgu pārejas periodu. Priekšlikuma būtība - lai saņemtu plānveida veselības aprūpes pakalpojumus (ģimenes ārsts, ārstu konsultācijas, izmeklējumi, uzturēšanās slimnīcā utt.), jābūt nomaksātam iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN) vai cilvēkam jāpieder atbrīvotajām kategorijām. Pilnīgi visiem iedzīvotājiem gan tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība. No nodokļa maksāšanas atbrīvotās kategorijas, par kurām maksās valsts, būs bērni, pensionāri, I un II grupas invalīdi, politiski represētās personas, skolēni un studenti, hroniskie pacienti vairākās diagnožu grupās un vēl dažas atbrīvotās kategorijas. Neattaisnotajiem nodokļu nemaksātājiem, kuru skaits varētu sasniegt 130-170 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, par plānveida medicīnas pakalpojumiem būs jāmaksā kā par maksas pakalpojumu. Tā kā FM iebilst pret konkrēta veselības nodokļa iezīmēšanu, tad «mēs piekrītam iezīmēt tikai aprēķināšanas faktu», saka I. Circene.
Par šo vienu no VM piedāvātajiem modeļiem, proti, ka veselības aprūpes pakalpojums sniedzams, pamatojoties uz IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksāšanas faktu, FM norāda - darba devējs obligātās iemaksas un IIN no darbinieku darba ienākumiem veic kopā par visiem darba ņēmējiem, ieskaitot iemaksas un nodokli attiecīgajā valsts budžeta ieņēmumu kontā. Līdz ar to darba devēju veiktie nodokļu maksājumi un obligātās iemaksas VID Nodokļu informācijas sistēmā netiek personificēti atsevišķi par katru darba ņēmēju. Par to I. Circene saka: «Sanāk, ka tagad parādās pilnīgi negaidīta problēma, ko mēs pat sapņos nevarējām iedomāties - ka mūsu valstī nav vienotas datu bāzes par nodokļu maksāšanu Latvijas Republikā.»
Labklājības ministrija (LM), kura savā atzinumā arī minējusi vairākus iebildumus, uzskata, ka koncepcijas projekts būtiski jāpilnveido. Piemēram, neesot skaidri atrunāti nosacījumi par to, kam pienākas valsts apmaksāta veselības aprūpe, kā arī nevienmērīgā IIN maksāšanas kārtība un līdz ar to problēmas attiecināt nodokļu maksāšanas faktu par personu nemotivēšot personas savlaicīgi apmeklēt ārstu. Ielaistas slimības maksāšot dārgāk. LM arī norāda - nepārdomātas valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu pieejamības sasaistes ar nodokļiem īstenošana varētu nelabvēlīgi ietekmēt vēlmi maksāt nodokļus. Piemēram, klients pirmspensijas vecumā vai pēc ilgstošas slimošanas zaudējis darbu, paredzētajā laikā nespēj to atrast, bet ir maksājis nodokļus 20, 30 vai 40 gadu, taču nesamērīgu kritēriju neizpildes dēļ nav tiesīgs saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu.