Lielvalstu līderi spriedīs gan par eirozonas parādu krīzi, gan par tā saukto arābu pavasari, bez uzmanības nepaliks arī jautājums par iespējamiem kandidātiem uz vakanto Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) priekšsēdētāja amatu. Pirmo reizi šāda mēroga forumā īpaša uzmanība tiks pievērsta personu datu drošībai un autortiesību aizsardzībai internetā.
Bažījas par Eiropu un ASV
Globālajā ekonomikā ir vērojami atkopšanās asni, tomēr tā joprojām ir kā smagu slimību pārslimojis pacients, kurš vēl nav pietiekami vesels un joprojām ir stipri ievainojams. Viens no lielākajiem draudiem tai ir vairāku tā saukto eirozonas perifērijas ekonomiku nespēja nomaksāt lielos parādus.
Paredzams, ka G8 sanāksmē tiks spriests, kā izvairīties no Grieķijai pērn izsniegtā starptautiskā aizdevuma 110 miljardu eiro (77 miljardi latu) restrukturizācijas, par kuru pēdējā laikā tiek runāts aizvien biežāk. Aizdevuma noteikumu maiņa nozīmētu atdošanas termiņa pagarināšanu vai pat daļēju tā norakstīšanu.
Ja Grieķijas parāds tiktu norakstīts, Eiropā sāktos banku krīze, kas, visticamāk, tikai padziļinātos, jo Atēnu liktenis piemeklētu arī divas citas Eiropas Savienības un SVF aizdevumu saņēmušās eirozonas valstis - Īriju un Portugāli -, kā arī Spāniju. Ekonomisti ir aprēķinājuši, ka šo valstu kopējās parādsaistības ir lēšanas aptuveni divu triljonu dolāru (triljons latu) apmērā, un lielāko daļu šo valstu parādzīmju ir iegādājušās Francijas, Vācijas un ASV lielākās bankas, raksta CNN.
Eiropas Centrālās bankas galvenais ekonomists Jirgens Starks uzskata, ka šai banku krīzei būtu daudz postošākas sekas nekā pēc 2008. gada rudenī piedzīvotā ASV investīciju bankas Lehman Brothers kraha.
Nojaušams, ka pasaules līderi ASV prezidentam Barakam Obamam varētu paust satraukumu par Vašingtonas milzīgo parādu nastu, kas pagājušajā nedēļā pārsniedza ar likumu noteiktos 14,29 triljonu dolāru (septiņi triljoni latu) griestus, par kuru iespējamo paaugstināšanu jau ilgāku laiku nespēj vienoties B. Obamas pārstāvētie demokrāti un Republikāņu partija.
Eiropiešu pārmetumus varētu saņemt ASV Federālo rezervju sistēma par pārlieku aktīvo Amerikas ekonomikas sildīšanu, kas, pēc kritiķu domām, ir viens no globālā cenu kāpuma iemesliem.
Dos naudu arābiem
Svarīga sarunu sadaļa ir notikumi arābu zemēs. Paredzams, ka G8 līderi apstiprinās finanšu palīdzību Tunisijai un Ēģiptei, kur gada sākumā notika revolūcija. Kuluāros runā, ka Ēģiptei piešķirs 25 miljardus dolāru (12,25 miljardi latu), Tunisijai - 12 miljardus dolāru (5,88 miljardi latu). «Mums ir jārīkojas īstermiņā, jo demokrātiskās kustības [šajās valstīs] var ciest, saasinoties ekonomiskajām grūtībām,» Francijas ārlietu ministra Alēna Žipē teikto citē Reu-ters.
Tiks runāts arī par iespējamiem risinājumiem ieilgušajā militārajā konfliktā Lībijā un apspriesta nepieciešamība ieviest sankcijas pret Sīrijas prezidenta Bašāra el Asada režīmu, kas lietoja spēku pret miermīlīgiem protestētājiem.
Samita pasākumos piedalījās arī interneta industrijas «lielās zivis», arī sociālā portāla Facebook dibinātājs Marks Cukerbergs un lielākā interneta meklētāja Google šefs Ēriks Šmits, kuri aicina pasaules līderus vienoties par interneta lietotāju personisko datu lielāku aizsardzību.
Ietekmīgāko interneta kompāniju sašutumu šonedēļ izraisīja Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī ierosinājums pastiprināt kontroli pār interneta lietotājiem. Šīs idejas kritiķi uzskata, ka tās sekas būtu interneta lietotāju brīvības ierobežošana, kas neesot pieļaujama.