Kur Polijas ekstraklases snaiperis sagaidīja Jauno gadu?
Tepat Latvijā. Katru reizi priecājos apciemot draugus un radus. Sieva un meitiņa, protams, visu laiku ir ar mani Polijā, taču mājās vienmēr patīkami atgriezties. Žēl gan, ka atpūta bija tik īsa - tūlīt jau jādodas atpakaļ. Nedēļu patrenēsimies Polijā, tad dosimies uz treniņnometni Spānijā.
Sezonas pirmā puse tev padevās itin veiksmīga.
Jā, it kā nebija slikti, taču varēja būt vēl labāk. Guvu daudz vārtu, bet vajadzēja iesist vēl dažus. Komandas rezultāti arī varēja būt labāki.
Šoruden Polijas čempionātā esi guvis 18 vārtus, bet pagājušajā sezonā kopumā bija 11 precīzu raidījumu. Kā skaidrosi straujo rezultativitātes pieaugumu?
Jāņem vērā, ka paiet zināms laiks, kamēr adaptējies komandas spēlei, pieslīpē sapratni ar partneriem. Nav viegli iejusties jaunā kolektīvā, jāgūst pārliecība pašam par sevi un jāizkaro partneru uzticība. Tas prasīja laiku, taču nu viss ir vislabākajā kārtībā.
Vai pirms sezonas plānoto vārtu gūšanas grafiku apsteidz, vai arī tas ir gaidāmajā līmenī?
Neplānoju konkrētu vārtu skaitu. Uzstādīju mērķi palīdzēt komandai ar pēc iespējas vairāk gūtiem vārtiem un nopietni noskaņojos mērķa sasniegšanai. Liels nopelns manā rezultativitātē ir komandas biedriem - viņi spēlē uz mani, meklē iespēju man iespēlēt bumbu, es cenšos viņus nepievilt.
Līgums ar Lech vēl ir uz divarpus gadiem, taču Polijā daudzi runā, ka tava alga neatbilst statusam komandā.
Tā arī ir! Neskatoties uz to, ka esmu rezultatīvākais, daudzi Lech spēlētāji saņem krietni vairāk par mani, un ne tikai līderi, bet pat ierindas spēlētāji.
No kluba puses nav izskanējis piedāvājums algu palielināt?
Nē, it kā runu līmeni kas tāds esot bijis, taču bez kāda rezultāta. Neviens man neko nav piedāvājis.
Vai pats neprasīsi klubam algas paaugstinājumu?
Man tas nav jādara. Man jāgūst vārti un jāstrādā komandas labā, nevis jādomā par kluba menedžmentu. Kluba vadībai pašai jāsaprot, ko esmu pelnījis, un jāprot attiecīgi novērtēt manu nozīmi komandā. Domāju, ka viņi to arī saprot un novērtē, taču kaut kādu iemeslu dēļ neko nedara lietas labā.
Daudzkārt intervijās esi izteicies, ka tev nav aģenta, taču interneta vietnēs daudzviet rakstīts, ka tevi pārstāv Ungārijas futbola aģentu kompānija Sport Concept KFT. Kā tad īsti ir?
Man nav aģenta. Bija tā, ka Poznaņas Lech 2010. gadā lūdza šai kompānijai atrast aizstājēju nule pārdotajam Robertam Levandovskim. Tā kā tobrīd spēlēju Ungārijā, biju labi zināms šīs kompānijas aģentiem. Viņi piedāvāja manus pakalpojumus Lech, stādoties priekšā kā mani aģenti, lai gan mums tādas vienošanās nemaz nebija. Tā kompānija par manu pāreju uz Lech nopelnīja lielu naudu (pēc transfermarkt.de informācijas, Rudņevs ir vērtīgākais futbolists šīs aģentūras paspārnē, trešais vērtīgākais ir Skonto vārtsargs Kaspars Ikstens - aut.) un vēl aizvien izliekas, ka pārstāv mani. Man tādas nelāgas aizdomas, ka tieši viņi regulāri izplata baumas par citu klubu interesi manis iegādē. Grib vēl «uzvārīties». Lech nav saņēmusi nevienu oficiālu pieprasījumu par maniem pakalpojumiem, bet Sport Concept pārstāvji visu laiku stāsta par interesi no visdažādākajiem klubiem…
Pēc pārejas uz Lech nemaz neesi ar viņiem kontaktējies?
Bija dažas sarunas, taču pateicu, ka neesmu ieinteresēts viņu pakalpojumos. Šobrīd esmu bez aģenta.
Šajā situācijā tas laikam nav īsti prātīgi, ņemot vērā tavu rezultativitāti un ka janvāris ir transferu logs Eiropā…
Protams, tā ir. Šis jautājums ir manā darba kārtībā. Varu galvot, ka jau tuvākajā laikā man būs aģents.
Pats meklē aģentu?
(Smejas.) Nē, viņi meklē mani.
Latvijā daudzus pārsteidza, cik raiti runā poļu valodā…
… un ka neesmu dzirdēts tā runājam latviski, ja? (Smejas.)
Publiski neesi gan.
Poļu valodu nemaz neesmu īpaši mācījies, tikai tik, cik saziņā izmantoju. Vispār man valodas labi padodas: zinu angļu, arī ungāru zināju, bet nu jau aizmirsu.
Plašu rezonansi Latvijā izraisīja tavs lēmums šosezon spēlēt ar uzvārdu «Rudnev» uz krekla.
(Nopūšas.) Pats vien esmu vainīgs, ka pieņēmu šādu lēmumu… Jau vairākkārt skaidroju, ka tā nolēmu, jo nepatika, kā poļu žurnālisti un komentētāji kropļoja manu uzvārdu, to lokot. Tur bija tik neierastas formas, kādu latviešu valodā nemaz nav: Rudņevsa, Rudņevsko un kādas tik vēl ne. Kas darīts, darīts - izdarīto neatsauksi. Taču svarīgākais ir tas, ka spēlēju Latvijas izlasē, pārstāvu tās karogu un daru visu, kas manos spēkos, lai Latvijas izlases rezultāti būtu pēc iespējas labāki. Zinu, ka man pārmet arī nerunāšanu ar Latvijas žurnālistiem pēc izlases spēlēm, taču pēc nepatīkamiem zaudējumiem ir tik daudz emociju, ka nejūtos gatavs runāt. Tā var sastrēbt karstu. Žēl, ka Latvijas līdzjutēji jūtas par to sašutuši. Viņu atbalstu varu atgūt ar labu spēli izlases sastāvā. Domāju, ka jaunajā gadā Latvijas izlase demonstrēs pavisam citu futbolu un ka uz mūsu spēlēm nāks vairāk līdzjutēju. Ja vēl Latvijā uzbūvētu lielu stadionu un tas būtu pilns…
Polija šajā ziņā laikam ir lieliska vieta, kur spēlēt futbolu.
Tā ir. Atmosfēra pirms un pēc spēles, fanu atbalsts mača laikā - tas ir fantastiski. Katrs futbolists taču vēlas spēlēt pie pilnām tribīnēm un just pūļa atbalstu.
Poznaņā laikam nekur nevari mierīgi iziet.
Tā gan. Pēc uzvarām visi nāk fotografēties, prasa autogrāfus. Par uzmanības trūkumu nevaru sūdzēties. (Smejas.)
Arī no klubu puses ne.
Tā runā. Vai tā ir tiesa, rādīs laiks.