Topos lejasgalā
Eiropas Komisijas nesen publicētajā ES valstu inovācijas rezultātu pārskatā Latvija glaimojošā gaismā neparādās. Mēs joprojām ierindojamies pieticīgo inovatoru grupā kopā ar Bulgāriju un Rumāniju - šo valstu sniegums inovācijās ir uz pusi zemāks nekā vidēji ES. Latvija ierindojas arī pēdējā vietā ES valstu vidū pēc uzņēmumu ieguldījumiem inovācijās. Tas nozīmē, ka pētnieku īpatsvars uzņēmumos ir kritiski zems, un nodarbinātības līmenis nozarēs, kur zinātņu devums ir būtisks, joprojām ir mazāks par vidējo ES rādītāju.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa atzīmē, ka zinātnes potenciāls ir liels un pētniekiem ir varēšana, bet ir nepieciešami līdzekļi, lai būtu iespēja izdarīt vairāk. Sarakstu apakšā Latvija atrodas, jo krīzes laikā būtībā pārtraukta zinātnes finansēšana. Pieejamie līdzekļi samazināti divas reizes. Tomēr toreiz lēmums bija pareizs attiecībā uz cilvēkresursu noturēšanu, un tagad ir iespējams šos resursus izmantot, uzskata A. Kiopa. IZM Struktūrfondu departamenta direktore Santa Šmīdlere gan norāda, ka situāciju ietekmē arī Latvijas uzņēmumu struktūra, kur ir ļoti daudz mazo komersantu, bet lielie uzņēmumi nav vērsti uz inovācijām.
Gaida praktisku rezultātu
76,5 miljoni eiro, kas paredzēti pētniecības atbalstam, ir tikai daļa no kopējā struktūrfondu finansējuma zinātnei 2014.-2020. gadam. Kopā tas ir 322,3 miljoni eiro, no kuriem 273,99 eiro ir Eiropas nauda. «Ministrija ir veikusi visus priekšdarbus, lai ES fondu administrēšanā iesaistītās institūcijas iespējami ātri varētu atlasīt projektus un jau šajā pusgadā uzsāktu finansējuma piešķiršanu zinātniskajām institūcijām un komersantiem. Tas ir būtiski, lai pārtrauktu zinātnieku aizplūšanu no nozares vai valsts,» uzskata izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
A. Kiopa skaidro, ka prioritātes būs augstas pievienotās vērtības produkti, energoefektivitāte, moderna izglītība un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Izvirzīti arī konkrēti rezultāti, kas jāsasniedz līdz 2023. gadam. Piemēram, jārada 306 jaunas pētnieku darba vietas, jāpublicē 192 zinātniskie raksti, kā arī jāizstrādā 114 jauni produkti un tehnoloģijas, kas ir komercializējamas. Ministrija vēlētos, lai tiktu iesaistīti arī studenti, kas strādātu kā darbinieki un saņemtu par to samaksu.
Pirmos konkursus varētu izsludināt tuvāko mēnešu laikā, lai rudenī varētu pilnvērtīgi strādāt pie pētījumiem. Ministrijā paredz, ka tiks pieteikti 150-200 projektu, no kuriem pirmajā gadā plānots apstiprināt aptuveni 60. Pārējie uz finansējumu varēs pretendēt nākamajos gados.
Piliens jūrā
Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis Dienai gan komentē - tas, protams, ir labs signāls, bet nav būtisks finansējuma pieaugums. Nacionālajā attīstības plānā paredzēts, ka līdz 2020. gadam zinātne saņems 1,5% no IKP, bet šobrīd tie ir 0,6% no IKP jeb piektā daļa no vajadzībām. Kā tiek iegūta pārējā nauda, tajā skaitā no ES struktūrfondiem, tiek atstāts pašu zinātnieku ziņā.
«Šī ir tā jocīgā situācija, kad jābūt pateicīgam, bet šīs summas neatrisina Latvijas ekonomikas vai pat nozares izrāvienu. Varbūt kāda atsevišķa individuāla projekta zāļu, materiālzinātnes, nanotehnoloģijas izstrādne varēs iegūt to patentējamo kvalitāti, lai izgudrojums var aiziet pasaulē un tiktu pārdots ar Latvijas marku kādam, kurš to rūpnieciski ražos un, protams, pelnīs vairāk,» saka O. Spārītis.