V. Dombrovska viedokli Dienai piektdien iegūt neizdevās, bet ekonomikas ministrs Artis Kampars plašākus komentārus solīja sniegt šodien.
LABACA biroju Silīcija ielejā izveidoja un aptuveni 600 dolāru mēnesī par telpu īri maksāja paši asociācijas izveidotāji, galvenokārt Latvijā labi zināmu informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmēji. Pārstāvniecības galvenais mērķis bija izveidot bāzes punktu pasaules IT sirdī, lai jau esošie vai topošie Latvijas IT nozares uzņēmēji un cilvēki ar biznesa idejām varētu atrast partnerus, investorus vai papildu idejas, atrodoties nozares ģeogrāfiskajā epicentrā. Tas daļēji arī sasniegts - gan tur esošajā Stenforda universitātē, gan Silīcija ielejas uzņēmēju vidē šogad publika pamanīja Latvijas eksistenci un centienus sevi demonstrēt arī IT nozarē, skaidro R. Gailums. Īpaši lielu uzmanību izpelnījusies premjera vizīte, kas gan pievērsusi birojam uzmanību, gan palīdzējusi apzināt Kalifornijā mītošos un uzņēmējdarbības veicināšanā ieinteresētos latviešus.
«Mēs sapratām, ka LABACA biedru naudas tērēšana par biroja īri inkubatorā nav tas labākais lietojums. Sajūta, ka vairāk reklamējam Latviju, kas bez valsts atbalsta tomēr nedod pietiekamu labumu,» skaidro LABACA vadītājs. Viņš stāsta, ka sākotnēji bijusi doma biroju uzturēt līdz brīdim, kad valsts lems par tā pārņemšanu vai finansēšanu, taču šis jautājums esot iestrēdzis. «Mēs nezinām, cik ilgi gaidīt un maksāt naudu.» Viņš norāda, ka pretēji Latvijai Igaunija IT jomu ir noteikusi par prioritāru un viņu pārstāvniecība tur ir sen, tāpēc igauņus zina gan lielās kompānijas, gan atpazīst Stenforda universitātē. Tāpat nepietiekama valsts atbalsta dēļ jaunie uzņēmēji ar idejām un vēlmi meklēt tām investorus nespēj līdz birojam nemaz aizbraukt. «Arī piektdien Rīgā rīkotajā LABACA Academy konferencē vairāku biznesa ideju autoru idejas jau norādīja uz nepieciešamību startēt Silīcija ielejā.»
LABACA darbs Silīcija ielejā gan turpināsies, balstoties uz tur dzīvojošo latviešu un jau esošo biznesa partneru atbalstu. Ar novembri plānots sākt Silīcija ielejā dzīvojošo latviešu ikmēneša sanākšanu, kas noderētu arī par kontaktu iegūšanas un atspēriena punktu jaunajiem IT uzņēmējiem. «Ja valsts tomēr vēlēsies šeit ko darīt, protams, palīdzēsim,» saka R. Gailums.