Rezultāti - daiļrunīgi
Šī gada otrā un trešā projektu konkursa rezultāti salīdzināmos skaitļos ir daiļrunīgi. 2009.gada trešais projektu konkurss šogad var būt pēdējais, tāpēc tajā pieteikumus iesniedza vairākums periodikas izdevumu, ko fonds līdz šim atbalstījis. Finansējumu saņēma astoņi drukātie izdevumi un viens jauno mediju projekts. Vēl daži finansējumu izcīnījuši jau 2009.gada otrajā projektu konkursā.
Starp atbalstītajiem projektiem izceļas Studija, kam piešķirts Ls 18 394. Tā kā Studija finansējumu 2010.gadam saņēmusi arī gada otrajā konkursā, VKKF līdzfinansējums žurnālam būs Ls 61 068 (2009.gadā - Ls 60 000). Salīdzinoši stabili var justies arī Dizaina Studija, kas 2010.gadā saņems Ls 22 000 (pērn Ls 30 000). Kaut finansējums samazināts teju par trešdaļu, to nevar salīdzināt ar citu nozaru ekspertu piešķirto finansējumu - pat 10% no nepieciešamā.
Viens no vissmagāk cietušajiem ir žurnāls Teātra Vēstnesis, kurš 2010.gada sešiem numuriem saņēmis Ls 3500. Viena numura pašizmaksa ir Ls 5000, reklāmu tikpat kā nav, vienīgais stabilais līdzfinansējuma avots - ieņēmumi no pārdotās produkcijas. Pērn žurnāls VKKF konkursos izcīnīja Ls 40 000. Līdzīgus skaitļus min arī Karoga galvenā redaktore Ieva Kolmane - numuram nepieciešami Ls 6000, nedaudz mazāk par trešdaļu no šīs summas Karogs nopelna pats, pārdodot žurnālus, abonementus un izdodot grāmatas. «Apgāds darbojas tikai tādēļ, lai uzturētu žurnālu,» viņa saka. Tirāžas ir mazas, interesentu skaits - ierobežots. Bez VKKF atbalsta Karogs, aprēķinājusi I.Kolmane, mazumtirdzniecības vietās maksātu ap Ls 8, gada abonements - Ls 70.
Lāpīšanās modeļi
Finansiālas problēmas skar ne tikai ekskluzīvus profesionālus izdevumus. Piemēram, žurnālam Māksla Plus, kas lepojas ar kultūras izdevumam Latvijā atzīstamu abonementu skaitu un vienu no lielākajām tirāžām nozarē, piešķirtie Ls 11 000 ļauj izdot divus numurus. Vairāk izmaksas samazināt nav iespējams. Žurnāla galvenā redaktore Ligita Bērziņa uzsver - lētākais papīrs izvēlēts jau pirms gadiem, līdzīgi kā citās redakcijās, redaktors saņem Ls 200 uz papīra. «Izmisums. Nav skaidrs, ar ko nākamajā gadā rēķināties. Bet esmu jau pieradusi - mums nekad nav piešķirts finansējums ilgākā termiņā,» saka L.Bērziņa.
Aptaujājot vairākumu kultūras izdevumu redakciju, kļūst skaidrs, ka tiek izmantoti dažādi veidi VKKF piešķirto līdzekļu palielināšanai - nauda, piemēram, tiek ieguldīta īstermiņa depozītos, uzkrāta pāri projekta īstenošanai atvēlētajam laikam. Tas sarežģī atskaites procesu par izlietotajiem līdzekļiem, bet fonds uz šādu praksi skatās iecietīgi, jo tā periodiskiem izdevumiem rada kaut nelielu finansiālu drošības spilvenu. Tie, kas šādus uzkrājumus ir veikuši, šobrīd ar pārliecību saka - numurs vai divi nākamgad iznāks, par turpmāko finansējumu cīnīsimies. Citi apsver domu izdevumus slēgt.
Šāda lāpīšanās tomēr ilgtermiņā nav iespējama. Preses izdevuma darbība tiek plānota mazākais gada robežās. Abonēšanas kampaņas laikā redakcijai ir jābūt pārliecinātai par izmaksām un to, cik bieži izdevums iznāks. Krīzes apstākļos VKKF nespēj nodrošināt stabilu finansējumu. Kā uzsver vairāki aptaujātie, to no fonda arī nevajadzētu prasīt, jo VKKF pastāv, lai atbalstītu jaunās mākslas iniciatīvas, nevis nodrošinātu gadu desmitiem finansējamu projektu eksistenci. Bet alternatīva finansēšanas mehānisma Latvijā nav.
«Visa literatūras nozares nauda šajā konkursā bija apmēram puse no tā, kas Karogam gadā vajadzīgs. Es, protams, lemšanā nepiedalījos, bet, ja nebūtu saistīta ar Karogu, ar piespiešanos būtu lēmusi tāpat - atbalstīt projektus, kam nevajag tik daudz,» saka I.Kolmane. «Karogs rakstīja vēstuli Saeimas Izglītības, zinātnes un sporta komisijai un Kultūras ministrijai (KM), jautājot, kā šajā valstī var eksistēt kultūras periodika? Atbildes nav.»
Pārejas posms vai punkts?
Karogs pastāv no 1941.gada, un šogad valstij izmaksāja Ls 75 000. Nākamgad projekts būtu lētāks - mazākas tipogrāfijas izmaksas, samazināts mēnešraksta apjoms, atlaists viens redaktors. Tas, ka finansējums Karogam netika piešķirts, nebija negaidīti - atzīst I.Kolmane, kas pēc VKKF lēmuma nav pārtraukusi strādāt fonda ekspertu rindās. «Galvenais saprast, vai šis ir pārejas posms un tuneļa galā redzama neizslēgta gaisma vai arī liekam treknu punktu. Varbūt, ka šādā formātā Karogs sevi arī ir izsmēlis,» dienu pirms žurnāla akcionāru sapulces, kurā tiks lemts par turpmāko rīcību, saka I.Kolmane. Žurnāla izdošana interneta versijā tikai šķietami esot lētāka, un tiek pieļauta izdevuma likvidēšana.
Karogs šobrīd Latvijā nav vienīgais literatūras izdevums. VKKF finansē literatūras kritiķa Gunta Bereļa blogu, literatūras un filozofijas portālu 1/4 Satori, kas internetā sekmīgi konkurē ar Karogu. Tomēr jautājums par Karoga eksistenci izgaismo visai drukātajai kultūras periodikai kopumā aktuālo. Tāpat kā līdzīgi izdevumi citās nozarēs, Karogs regulāri publicē dažādu žanru literatūras darbus un tulkojumus, sistemātiski recenzē jaunos darbus, raksta par aktuālākajām problēmām nozarē. Iepriekšējos gados šīs funkcijas dublēja dienas prese. Šobrīd kultūrai atvēlētais apjoms avīzēs sarūk, tādēļ Latvijas kultūra riskē zaudēt profesionālu nozares izvērtējumu ilgtermiņā. Krīze skārusi grāmatizdevējus, un Karogs pašlaik praktiski ir vienīgā stabilā platforma, piemēram, latviešu dzejai. Žurnāla pāreja uz interneta vidi ir ne tik daudz finansiāli neizdevīga, cik neiespējama lasītāja dēļ. Drukātā žurnāla auditorija tikai daļēji lieto jaunās tehnoloģijas.
Principiāls jautājums ir arī VKKF finansēto projektu izvērtējums. Karoga saturs pēdējos gados publiskajā telpā ir kritizēts vairākkārt, un konkursa rezultāti ļauj uzskatīt, ka kritikai piekrīt arī VKKF. Ja izdevums ir nepieciešams stratēģisku apsvērumu dēļ, kā panākt pārmaiņas tā darbībā? Kā nodrošināt tā regulāru iznākšanu un samērīgu finansējuma sadali starp nozarēm? Atgriezties pie mērķprogrammas periodikai, uzticēt finansējuma sadali KM, dibināt valsts aģentūru, kas pārvaldītu visus valsts finansētos kultūras periodikas izdevumus - lūk, daži no kultūras izdevumu redakciju piedāvājumiem krīzes apstākļos.