Kā Dienai norāda Latvijas Zivrūpnieku asociācijas prezidents Didzis Šmits, Latvija EK ir iesniegusi savu pozīciju un datus par aktuālo situāciju nozarē. «Mūsu pozīcija ir, lai jaunā kārtība, kuru paredzēts ieviest no septembra, nestātos spēkā vispār. Esam iesnieguši datus, kas parāda, ka virknē uzņēmumu šī direktīva varētu būt liktenīga,» teic D. Šmits.
Citas vēl pēta
Savu pozīciju ir paudusi Polija, taču datus par aktuālo situāciju tā vēl apkopo. «Lietuva ir teikusi, ka tai šī direktīva sagādās raizes, formāli par to ir izteikusies arī Zviedrija. Vēl virknē valstu arī ir problēmas, bet tās publiski par to vēl nerunā. EK izskatās ieinteresēta, bet, pirms pieņemt lēmumu, viņiem ir jāsaprot, cik plaša šī problēma ir,» norāda asociācijas vadītājs. D. Šmits pirms pāris gadiem izcīnīja, ka jaunās normas neattieksies uz Latvijas šprotēm. Tad cīņa esot bijusi smagāka, tagad jūtams, ka EK ir krietni atvērtāka: «Esmu pārliecināts, ka EK nav nekādas intereses ieviest regulu, kuru neviens nespēj izpildīt.»
To, ka mūsu gaļas kūpinātājiem ir cerības, nesen apstiprināja arī Eiropas Savienības (ES) komisārs Tonio Borgs. Sarunā ar Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti viņš norādīja, ka vēlas rast risinājumu, jo saprot, ka jaunie noteikumi visvairāk ietekmēs mazos mājražotājus. Komisārs aicināja Latviju meklēt sabiedrotos, jo tikai ar citu valstu atbalstu ir iespējams panākt to, ka tiek pārskatīts ekspertu noteiktais benzpirēna līmenis gaļas kūpinājumos.
D. Šmits Dienai atklāj, ka pie vainas ir pašas dalībvalstis, jo tad, kad norma tika pieņemta, daudzas valstis datus ar šo vielu mērījumiem savā produkcijā neiesniedza vispār. Arī Latvija nebija pārāk aktīva.
Paralēli jau iesniegtajiem datiem informācija nepārtraukti tiek papildināta. Zinātniskajam institūtam Bior ir uzdots veikt papildu pārbaudes. Institūta pārstāvis Vadims Bartkevičs Dienai atklāj, ka vairāku uzņēmumu produkcijā tiek veikti benzpirēna koncentrācijas mērījumi. Tāpat tiek pētīts vielas tehnoloģiskais process, piemēram, vai, mainot dažādus parametrus, ir iespējams samazināt benzpirēna saturu. Detalizētāk V. Bartkevičs gan atteicās skaidrot: «Mēs informāciju nedrīkstam izpaust. Zemkopības ministrija ir mūsu pasūtītāji, un visa informācija nonāk pie viņiem.»
Visvairāk graudos
Dienas rīcībā nonācis arī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes pētījums, kas atklāj savdabīgu ainu. Izrādās, visvairāk benzpirēns tiek uzņemts ar graudaugiem un to produktiem. Vēl vairāk nekā gaļā šo vielu var atrast dārzeņos. No pētījuma izriet, ka benzpirēna vismazāk ir saldumos, augļos, sierā un alkoholiskajos dzērienos. Norma paredz samazināt arī benzantrancēna, benzofluorantēna un krizēna daudzumu kūpinājumos. Pētījums atklāj, ka ir produkti, kur šo vielu ir krietni vairāk nekā gaļā. Izteikti līderpozīcijas ieņem dārzeņi, rieksti un pākšaugi, tāpat iespaidīgi rādītāji ir kafijai un tējai.