Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe norāda - piena lopkopība ir pamatīgi pacēlusies, eksportējam vairāk, nekā spējam patērēt. Viņa arī atgādina, ka pasaulē lauksaimniecībā izmantojamo zemju skaits nepalielinās, tā ir mūsu priekšrocība. Turklāt latviešu zemnieki jau vēsturiski prot audzēt govis. Nepieciešams vien atbalsts no valsts, jo īpaši starptautisko tirgu apgūšanā.
Lauksaimniecības speciāliste uzsver, ka tiešmaksājumu pieaugums Latvijas zemniekiem ir ļoti svarīgs, jo viņi pasaules tirgū konkurē ar citiem Eiropas Savienības (ES) zemniekiem, kuriem apstākļi ir labāki. Viņa gan uzskata, ka ar gaļas liellopiem pieredzes pagaidām trūkst, jo ne visi zemnieki prot nodarboties ar efektīvu audzēšanu, pēc iespējas mazāk naudas ieguldot piebarošanā.
Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Ādama stāsta, ka gaļas lopu audzēšana Latvijā ir ļoti perspektīva, jo šeit ir daudz zālāju platības. Taču pagaidām tā neattīstās, jo grūti sākt šāda veida uzņēmējdarbību - vaislas lopi ir dārgi, un nepieciešami lieli ieguldījumi. A. Ādama stāsta, ka cenas šiem lopiņiem atšķiras. Latvijā iegādājoties teli, tās cena būs aptuveni 1,50 latu par dzīvsvara kilogramu, taču aplecinātas teles jāieved no citurienes, tās iegādājoties Eiropā, cena ir no Ls 1000 par lopu. Arī viņa uzsver tiešmaksājumu lielo nozīmi gaļas lopu audzētāju darbā - lai izaudzētu kvalitatīvu gaļas liellopu, to nevar vienkārši palaist pļavā. Ir jāsēj zālāji, tie jākopj, un izdevumi ir lieli. A. Ādama atgādina, ka no ES tiek saņemts atdalītais maksājums par zīdītājgovīm, agrāk bijis arī vietējais maksājums par ciltsdarbu, taču jau trīs gadus tas ir likvidēts. Tāpēc gaļas liellopu audzētāji lūguši, lai ES atdalītajos maksājumos paredz arī vaislas materiāla iegādi.