Arī darba piedāvājums ir ļoti plašs, jo visu telekomunikāciju un daudzu tehnoloģiju pamatā ir programmēšana, tādēļ šajā nozarē bezdarbnieku praktiski nav, teic J. Borzovs. Programmēšanā jābūt ļoti precīziem, jo dators uzrakstīto izpildīs burtiski. Apjomīgu programmu veido komanda, jo vienam tas aizņemtu 10-100 gadu, nelielu var izstrādāt arī viens cilvēks dažos mēnešos vai gadā. Procesā iesaistīti ne tikai programmētāji, kas raksta, bet arī apakšspeciālisti - piemēram, testētāji, kas meklē atkāpes un kļūdas. Programmēšana šaurā nozīmē ir piektā daļa darba, bet vajadzīgi arī sistēmanalītiķi, projektu vadītāji, kas visbiežāk apguvuši arī programmēšanu. Prasme uzrakstīt programmu ir visa pamatā, bet, lai to izveidotu kopumā, nepieciešamas daudz plašākas zināšanas, tādēļ augstskolu absolventi spēj darboties dažādos spektros. Visbiežāk jaunie speciālisti sāk ar programmēšanu un, iegūstot pieredzi, strādā par analītiķiem, kas pārvalda vairākas programmēšanas starpvalodas. Programmēšanas valodu ir tūkstošiem, bet strauji mainās populārākās, kuras aktīvi izmanto, tādēļ programmētājam visu laiku ir jāapgūst jaunais.
Gandrīz kā poligloti
«Fantastiski pieprasītas ir vispārcilvēciskās prasmes, ne tikai tehnoloģiski orientēti prāti,» stāsta IT nozares eksperts, LU Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs. Augstskolas un koledžas gatavo datorprogrammu un datorsistēmu izstrādātājus plašā nozīmē, ne tikai speciālistus ar programmētāja kvalifikāciju.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.