Jūnijā Dienā publicētais raksts par to, ka ekonomiskā situācija Baltijas valstīs kļūst aizvien atšķirīgāka un ka Latvija sāk atpalikt ne tikai no Igaunijas, bet arī Lietuvas, izraisīja negaidīti plašu rezonansi un pretējus lasītāju viedokļus.
Pārliecība, ka pie mums viss ir sliktāk nekā aiz robežām, protams, ir neobjektīva un destruktīva, un jāatzīst, Latvijas ekonomikā ir vērā ņemami sasniegumi - kaut vai daudzu uzņēmumu prasme apgūt jaunus eksporta tirgus - un vēl daudzi citi. Tomēr virkne tautsaimniecību raksturojošo kritēriju tiešām rāda, ka mūsu valsts atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm. Piemēram, jau daudzkārt uzsvērts, ka ēnu ekonomika Latvijā ir ievērojami lielāka nekā Igaunijā un Lietuvā. Minēt var arī jurista Laura Liepas Dienai sacīto, ka tiesiskās vides sakārtotība mūsu valstī atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.
Kāpēc tā? Analizējot dažādu ekspertu secinājumus, atklājas, ka mūsu valstī pie varas (dažādos līmeņos) bijis ne mazums cilvēku, kas ļoti koncentrējas uz garām, skaistām runām un reputācijas spodrināšanu, savukārt ar ideju īstenošanu un reāliem darbiem mūsu kaimiņvalstu, it īpaši Igaunijas, pārstāvjiem veicies krietni labāk. Piemēram, virzība uz e-risinājumu ieviešanu Igaunijā ne tikai privātajā, bet arī publiskajā sektorā virzās ļoti racionāli, sekojot principam «Sacīts, darīts!».
Savukārt Latvijā projekts skolas.lv kļuvis par sinonīmu tam, kā nevajag veidot vērienīgus e-projektus, un arī ar citiem e-projektiem gludi neiet. Arī no vērotāja skatpunkta, rezultāts, kas Igaunijā un Lietuvā paveikts, ar ES finansiālu atbalstu labiekārtojot daudzu pilsētu vidi, veidojot modernus kultūras objektus un stiprinot uzņēmējdarbības jomu, liecina par prasmi sasniegt reālu rezultātu, nevis tikai uzstāties ar garām runām, kurās tiek pausta šķietama kompetence. (Protams, ne mazums sasniegts arī Latvijā, un tas ir pozitīvi jānovērtē.)
Iespējams, tuvākajā laikā mūsu valsts sektorā tukšās runas, kas vērstas uz tēla spodrināšanu, nevis reālu rezultātu, aizstās lielāks pragmatisms. Var patikt, var nepatikt Ministru prezidents Māris Kučinskis, bet jau savulaik, atdodot ministrijām pārstrādāšanai rīcības plānus, premjers parādīja, ka laiks no runām pāriet pie darbiem. Turklāt valdības vadītāja Dienai teiktais: «Bīstamākie ir tie cilvēki, kuri apgalvo: «Vai tad jūs neredzat, ka jūsu norādītajā virzienā jau tiek strādāts? Rezultāts būs!» Bet tad, kad jābūt rezultātam, tiek iesniegtas 88 lapas ar vispārīgām frāzēm» liecina, ka tukšu frāžu vietā no valsts sektora tiek gaidīti paveikti darbi.