Ščerbatiha piemēram sekos svarcēlājs Artūrs Plēsnieks. Kā nosmēja svarcēlāju galvenais treneris Eduards Andruškēvičs, atklāšanas pasākums vairāk ir domāts vieglatlētiem, kuriem jāskrien garas stundas.
Vieglatlēti treniņos jau skrien, met un lec, bet ne galvenajā stadionā. Rezerves stadions ir patālu no olimpiskā ciemata, pie armijas lidlauka. Vakara treniņa laikā ir dzirdams arī šāviņu troksnis un ik pa laikam virs galvas riņķo armijas helikopters. Latvijas cerības Lauras Ikaunieces-Admidiņas treneris Andis Austrups par savas audzēknes gatavību iesaka parunāt 13. augusta vēlā vakarā, kad sacensības jau būs beigušās. «Pa lielo rēķinu viss jau ir kārtībā. Tā jau ir katru reizi, ka kondīcijas augstākajā punktā izlien uz āru kāda sīka ķibele, bet tas ir tikai normāli. Pirms Londonas arī šķita, ka viss ir kārtībā, bet bija disciplīnas, kurās negaidījām, ka neies tā, kā cerēts.»
Kopš 1994. gada ziemas olimpiādes sportistus tajās regulāri aprūpē Edvīns Lešenkovs. «Visi ir veseli un gatavi startam,» mundri ziņoja komandas fizioterapeits. «Mums jau lielākais darbs bija jāpadara pirms braukšanas uz Rio. Tagad jau ir tikai tāds mazumiņš no paveiktā darba apjoma. Darba apstākļi ir labi. Nevaram sūdzēties.» Rio strādā trīs Latvijas ārsti un trīs fizioterapeiti.
Trešdienas pēcpusdienā Kopakabanas pirmajā rezerves laukumā vieglu treniņu aizvadīja pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš. Nokļūšana treniņu vietā Šmēdiņam sanāca ar līkločiem, jo kopā ar Latvijas mediju koordinatori Maritu Vilciņu un ārsti Valdu Kuģi viņš iesēdās nepareizajā autobusā. Bija jāpārsēžas taksometrā, taču Jānis jeb Kreilis, kā viņu dēvē bīčistu aprindās, savu partneri Sašu gaidīja kādu pusstundu, kuras laikā varēja pārmīt pa vārdam gan ar vāciešiem, gan krieviem un vēl ar dažiem turnīra dalībniekiem.
Rio ir ziema. Pussešos pēcpusdienā jau satumst, tāpēc mūsējie trenējas prožektoru gaismā. Pirmā spēle viņiem sāksies pusnaktī pēc vietējā laika. Tas tāpēc, ka visas spēles notiks tikai lielajā laukumā. Grafiks ir sastādīts no agra rīta līdz nakts stundai. Samoilovs pirms treniņa bija plānojis izpeldēties okeānā, taču ap to laiku jau vajadzēja meklēt džemperi vai sporta jaku, tāpēc šoreiz bija tikai «sausais» treniņš. «Pēc garā pārlidojuma jau neko nopietnu nevajag darīt. Galvenais ir izlocīt kājas un nedaudz pakustēties,» skaidroja viens no treneriem Andris Šmēdiņš. Interesanti, ka Jānis pie tīkla ar kāju ievilktajā mini laukumā spēlēja pret Samoilovu vecāko, savukārt laukuma malā saspēlējās Šmēdiņš vecākais ar Sašu. Kopakabanas smiltis Latvijas pārim ir zināmas, jo te jau ir spēlēts.