Gāzesvadu atgūšana

Enerģētikas komisārs Ginters Etingers jau septembrī atzina, ka dabasgāzes cena turīgajā Vācijā ir par 30% mazāka nekā daudz liesākajā Latvijā. To nosaka neizdevīgais līgums ar monopoluzņēmumu Gazprom. Ekonomikas ministrs A. Kampars nupat apņēmies situāciju labot, runājoties ar enerģētikas milzi. Tiesa, neapgāžamu argumentu nav. Arī tā pati Vācija Angelas Merkeles personā šķiet pieklājīgi atturīga. Var vien apelēt pie tā, ka arī pārējās Baltijas valstis ar gāzes cenu nav apmierinātas. Esam attapušies, ka lielākā kļūda, kas pieļauta privatizācijas laikā, ir Latvijas gāzesvadu zaudēšana. Līdzīga situācija ir arī kaimiņos Lietuvā un Igaunijā, taču izskatās, ka Igaunija atkal mums ir soli priekšā - ES trešā energopakete ļauj Igaunijai atsavināt trīs gāzesvadus, sadalot Eesti Gaas. Kā viens no atgūšanas variantiem tiek minēta pat nacionalizācija. Pie analoģiska lēmuma strādā arī Lietuva. Skaidrs, ka kaimiņvalstu privātie uzņēmumi (kuros ir būtiska Gazprom daļa) tāpat vien gāzesvadu neatdos. Visām trim valstīm Gazprom ir vienīgais piegādātājs. Neapšaubāmi - arī Latvijai vajadzētu domāt gāzesvada atgūšanas virzienā. Tomēr nedrīkst novērtēt par zemu Gazprom ietekmi ne vien uz Baltijas valstu ekonomiku, bet arī politiku. Kamparam viņa centienos Eiropas valstu atbalsts būtu lietderīgs, un šķiet, ka tikai kopīgiem spēkiem, mainot kaut vai iekšējos spēles noteikumus (tos vienādojot), būtu iespējams ietekmēt Krievijas monopola diktātu.