Jo «mūsu sabiedrība» taču ir ja ne visi, tad vismaz lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa. Tādējādi ar šo izteikumu varētu tikt apvainoti vismaz tie, kas nav bijuši «tik negausīgi». Tai pašā laikā prezidenta atziņa, ka sabiedrība ir morāli pagrimusi, varētu būt viegli pieņemama un pat izdevīga tiem, kas jau sen jūtas līdzīgi Aigaram Kalvītim: «Nav ideālu. Labie un godīgie arī lielākoties ir liekuļi. Es nepazīstu gandrīz nevienu cilvēku, kurš, sākot ar 90.gadu, pret valsti būtu bijis godīgs.»
Lai vai kā, sestdien prezidents ir apliecinājis savu izpratni par to, ka rīcības mēram Latvijā jābūt ne tikai atbilstībai likuma normām, bet arī morālei. Tāpēc viņš droši vien apzinās, ka tādējādi ir aicinājis cilvēkus ne vien uz «labiem darbiem visiem kopā», bet morālā pagrimuma aspektā vērtēt daudzas norises Latvijā, tai skaitā arī amatpersonu rīcību.
Piemēram, nesen kļuvis zināms, ka Valda Zatlera un citu amatpersonu pārvadāšana ar helikopteru pagājušajā gadā Latvijas Gaisa spēkiem izmaksājusi 50 000 latu. Visvairāk - 32 500 latu - izmaksājuši tieši Zatlera lidojumi: ar glābšanas helikopteru Mi-17 viņš devies uz Viļņu, Tallinu, Madonu, Lubānu, Tartu, Viļaku, Balviem, Aglonu un Daugavpili.
Teorētiski, protams, prezidents var atļauties atstāt iespaidu, piemēram, uz Balvu iedzīvotājiem, un nolaisties pie viņiem ar helikopteru, nevis atbraukt ar auto. Vēl jo vairāk tāpēc, ka bruņoto spēku vadība uzsver - valsts amatpersonu pārvadājumi esot viens no lidojumu treniņu elementiem, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka šādi tiek tērēti valsts budžeta līdzekļi. Katrs lidojums paaugstinot personāla kvalifikāciju.
No morāles viedokļa prezidenta lidināšanās gan vairs tik labi neizskatās, it īpaši, ja tiek uzdots jautājums, kāpēc glābšanas helikoptera personāls nevarētu nodarboties ar kvalifikācijas paaugstināšanu, piemēram, pārvadājot nevis Zatleru, bet bērnus, kam nepieciešama medicīniskā palīdzība.
Es tiešām negribu un nevaru pārmest glābējiem, ka viņi neglābj. Puišu darbu ir gadījies redzēt klātienē - tas raisa lepnumu un pārliecību par Latvijas bruņotajiem spēkiem. Taču man ir gadījies pārliecināties arī par to, cik ātri atlido (laikam būtiski, ka ātri tiek atsūtīts) helikopters, pirms vēl cietušajam ir uzstādīta diagnoze. Tik ātri tāpēc, ka palīdzība nepieciešama bērnam. Diemžēl ne Latvijā, bet citā Eiropas valstī.
Gadījumu, kad parasta vīrusa dēļ (kā pēc tam izrādījās) mana uz brīdi samaņu zaudējusī meita tika pie lidojuma helikopterā, es atkal atcerējos, uzzinot par Ketlīnu. Kad meitene pēc negadījuma (bērnam acī iedūrās zars) nonāca Ventspils slimnīcā un tur tika konstatēts - acs trauma ir tik smaga, ka vietējiem ārstiem nav ne prakses, ne aparatūras, lai veiktu nepieciešamo operāciju, Ketlīnas transportēšanai uz Rīgu netika piešķirta ātrā palīdzība. Ventspils slimnīcas galvenā ārsta vietnieks Olafs Ķeņģis, kurš pieņēma šo lēmumu, saka: «Pieturos pie mediķiem tagadējos ekonomiskajos apstākļos uzspiestā principa - ātrās palīdzības mašīnu sūtīt tikai tādos gadījumos, kad cilvēka dzīvībai draud reālas briesmas.» Bet tā saucamās reālās briesmas draudēja (tikai?) Ketlīnas redzei. Un tie draudi ne vien meitenes, bet arī citu cilvēku dzīvībai, kas reāli pastāvēja, kad vecāki ar privāto auto traucās uz Rīgu, (protams) pārkāpdami ceļu satiksmes noteikumus, acīmredzot neskaitījās.
Tāpat kā nu jau neskaitās arī tas laiks, ko auto pavadīja sastrēgumos, jo Olafs Ķeņģis ir sazinājies ar mediķiem, kas meitenīti operēja, - viņi uzskatot, ka trauma bijusi pārāk smaga un acs būtu zaudēta arī tad, ja Ketlīna būtu atvesta ātrāk.
Tiesa, Katastrofu medicīnas centra vadītājs Mārtiņš Šics gan ir atzinis, ka operatīvais transports, izmantojot bākugunis, slimnīcā būtu nokļuvis ievērojami ātrāk, bērns ceļā atrastos pilnīgā guļus stāvoklī un brigāde, iespējams, viņam būtu aiztaupījusi vemšanu triju stundu garumā (NRA). Jebkurā gadījumā tas, ka, atsaucoties uz «tagadējiem ekonomiskajiem apstākļiem», izrādījies iespējams neņemt vērā konkrēta bērna konkrētas ciešanas, nebūt neliecina, ka Latvijā sākts dzīvot prātīgāk. Tas ir neprāts. Un būtībā jau ir vienalga, vai mazās Ketlīnas murgainais ceļš uz Rīgu laikā, kad amatpersonas nekautrējas VIP lidojumiem izmantot Latvijas Gaisa spēku glābšanas helikopteru, ir cilvēka kļūda vai sistēmas kļūda, ko cilvēks neuzdrošinājās novērst, jo likums viņam šķita svarīgāks par morāli. Jebkurā gadījumā tā ir liecība par morāles pagrimumu. Turklāt, iespējams, tas ir tieši tas pats morāles pagrimums, par kuru sestdien runāja Zatlers, jo viņš taču jautāja: «Kāpēc tie, kas strādā valsts darbā, ne vienmēr jūt atbildību par mūsu valsts cilvēkiem?»