Koalīcijas akceptētais variants paredz iesaldēt daļu no parāda tiem, kam hipotekārais kredīts ir mazāks par 100 tūkstošiem latu un paņemts vienīgajam mājoklim, bet pārējās kredītsaistības (līzings, patēriņa kredīti) nav lielākas par 5000 latiem. Kredītņēmējiem, kas atbilst šiem kritērijiem un kas ienākumu samazināšanās dēļ vairs netiek galā ar saistībām, banka ar valsts garantiju palīdzību restrukturizē parādu, 20% no tā iesaldējot. Tādējādi samazinās ikmēneša maksājums. Ja kredītņēmējs nevar segt arī samazinātos maksājumus, viņa vietā maksā valsts (pēc tam palīdzība jāatmaksā). Savukārt pēc programmas beigām, ja kredītņēmējs savas saistības ir pildījis apzinīgi, banka noraksta 10% no kredīta summas. SVF pārstāvji jau iepriekš izteikušies, ka bankas varētu norakstīt 20% no kredīta summas.
Pēc FM aplēsēm, patlaban kritērijiem atbilst kredīti nepilnu 1,8 miljardu latu apmērā, kas ir apmēram par 100 miljoniem latu mazāk nekā iepriekšējā programmas apspriešanas reizē jūlija sākumā. Tāpēc no 8,6-40 līdz 6,6- 31,2 miljoniem latu gadā samazinājusies arī programmas īstenošanai nepieciešamā summa.
Izņemot pozitīvu vadības lēmumu, kas, pēc Jaunā laika frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa domām, tiks pieņemts «bez īpašām problēmām», programmas iedarbināšanai vēl nepieciešams SVF akcepts. Galvenā diskusiju tēma būs naudas avoti programmas īstenošanai - FM projekts paredz to gūt no valsts budžeta vai starptautiskā aizņēmuma. Iepriekš FM izskatīja arī iespēju vajadzīgo summu aizņemties iekšējā tirgū, izlaižot obligācijas, taču patlaban šī ideja vairs nav aktuāla. FM piedāvājusi arī citus variantus kredītņēmēju problēmu risināšanai, piemēram, slikto kredītu pārņemšanu un speciālas valsts bankas veidošanu to pārvaldīšanai, bet tas koalīcijas sēdē neguva atbalstu.
Nākotnes kredītņēmēji varētu būt vēl vairāk pasargāti pret problēmām ar kredītu atdošanu, jo kopā ar atbalsta programmu iecerēts arī ieviest izmaiņas likumos, palielinot kredītu devēju (banku) atbildību par kredītu izsniegšanu.