Vairākums terora aktu notikuši Āfrikā un Tuvajos Austrumos, bet terorisma visvairāk skarto valstu piecnieks jau kuru gadu bija nemainīgs - Irāka, Afganistāna, Nigērija, Pakistāna un Sīrija. Kopš 1. janvāra bijuši vismaz 15 gadījumi, kad teroristu uzbrukumos kādā valstī diennakts laikā nogalināti vismaz simts cilvēki (2014. gadā - 26 gadījumi). Tajā pašā laikā regulāri notikuši teroristiski uzbrukumi, kuros miris vismaz viens cilvēks.
Pastiprinoties rietumvalstu, Krievijas un arābu valstu militārajiem triecieniem pašlaik ietekmīgākās teroristiskās organizācijas Islāma valsts (IV) pozīcijām Sīrijā un Irākā, IV sekotāji, kuru vidū ir arī tūkstošiem rietumvalstu pilsoņu, arvien biežāk mēģina sarīkot uzbrukumus ārpus Sīrijas un Irākas.
2015. gada nāvējošākais teroristu uzbrukums notika 31. oktobrī debesīs virs Sīnāja pussalas Ēģiptē, kad eksplodēja Krievijas aviokompānijai piederošā pasažieru lidmašīnā ievietota bumba, kas nogalināja visus 224 uz borta esošos cilvēkus. Atbildību par terora aktu uzņēmies IV atzars Sīnājā. Izskanējusi arī sazvērestības teorija, ka lidmašīnas katastrofu sarīkojuši krievu specdienesti, lai Kremlim būtu attaisnojums gaisa uzlidojumiem Sīrijā.
Teroristu iekārojamākie mērķi ir Rietumeiropa, Savienotās Valstis, Kanāda un Austrālija, jo pat samērā nelieli uzbrukumi tur izpelnās daudz plašāku pasaules mediju uzmanību nekā asiņaini terora akti ar desmitiem un simtiem upuru citviet pasaulē.
Piemēram, janvāra sākumā Nigērijas ziemeļaustrumu pilsētā Bagā un tās apkaimē vismaz 150 cilvēku tika nogalināti slaktiņos, kurus sarīkoja islāma radikāļu grupējums Boko Haram, bet pasaules mediji tiem pievērsa daudz mazāku uzmanību nekā tajā pašā laikā notikušajiem islāmistu uzbrukumiem Parīzē, kuros dzīvību zaudēja 17 cilvēku.
Eiropa šogad piedzīvoja nāvējošākos teroristu uzbrukumus pēdējās desmitgades laikā. Vismaz astoņi IV sekotāji (visi - Francijas un Beļģijas pilsoņi), bruņojušies ar šaujamieročiem un apjozuši jostas ar sprāgstvielām, 13. novembrī sarīkoja uzbrukumu sēriju Parīzes centrā, nogalinot 130 un ievainojot 368 cilvēkus.
Tik asiņainus terora aktus Eiropa nebija pieredzējusi kopš 2004. gada sprādzienu sērijas Madrides pasažieru vilcienos (191 bojāgājušais un 2050 ievainoto) un eksplozijām Londonas sabiedriskajā transportā 2005. gadā (52 mirušie un 700 ievainoto).
Terorisma radītie draudi piespieduši Eiropas valstu valdības pastiprināt drošības pasākumus, bet Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās veicināt izlūkdienestu sadarbību, lai nepieļautu jaunus uzbrukumus, un apmainīties ar datiem par aviopasažieriem.
Rūgtā patiesība ir tāda, ka gandrīz visi šogad Eiropā notikušo terora aktu veicēji un cilvēki, kas aizturēti saistībā ar jaunu uzbrukumu plānošanu, ir pārsvarā Rietumeiropas valstu pilsoņi, no kuriem daudzi piedalījušies teroristu sagatavošanas nometnēs ārvalstīs.