Nekad agrāk jau vasarā pirms vēlēšanām tik izteikti nav pozicionējušies mediji, nostājoties viena vai otra politiskā spēka pusē. LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis ir kļuvis par kustības _Par labu Latviju!_ līderi un ir skaidri demonstrējis atbalstu vienam spēkam.
Politisko partiju pārstāvji arī ir izteikuši nemieru, vai kampaņā neiesaistīsies spēku struktūras un pirms vēlēšanām neparādīsies skaļas lietas, kuras ne ar ko nebeigšoties, kā tas bija, piemēram, pirms vairākiem gadiem, kad priekšvēlēšanu laikā aizturēja Jelgavas mēru Andri Rāviņu. Tādu iespaidu var radīt pretrunas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kuru atspoguļojums medijos liecina, ka vienu pusi - KNAB vadītāja vietnieci Jutu Strīķi - atbalsta vieni politiskie spēki, bet otru - biroja priekšnieku Normundu Vilnīti - aizstāv citi. KNAB ir arī tā institūcija, kurai no šodienas, kad sākas priekšvēlēšanu aģitācijas periods, būs jāraugās, lai partijas ievēro tā nosacījumus, un kura būs tiesīga rosināt apturēt ierobežojumus pārkāpušo partiju darbību. Pārkāpumus iepriekšējās vēlēšanās jau tagad politiskie konkurenti atgādina trešo personu atbalstītajai Tautas partijai un LPP/LC. Vēlēšanu kampaņas uzraudzība gan ir KNAB vadītāja Alvja Vilka kompetencē, un viņš ir distancētāks no pretrunām iestādē.
TP kopā ar LPP/LC un Saskaņas centru (SC) opozīcijā ir sabloķējusies ciešāk nekā jebkad, lai cīnītos pret Valda Dombrovska (JL) valdību un Vienotību, par ko liecina to attiecības parlamentā. Pēdējās Saeimas sēdes parādīja, ka vēlētāju acīs labi neizskatās ne vieni, ne otri, jo savstarpējās cīņās noasiņo abi. Tas varētu nākt par labu Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) un Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kura pēdējā brīdī izšķīrusies startēt kopā ar Visu Latvijai!. Minētās apvienības un vēl PCTVL varētu būt galvenie konkurenti cīņā par vietām 10. Saeimā.
Sociologs, Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis konsolidēto jeb partiju apvienību sarakstu dominanti uzskata par vienu no šo vēlēšanu īpašajām iezīmēm, «kad būs svarīgi radīt lieluma iespaidu un visi centīsies iegūt izmēru». Tādējādi kandidātu sarakstu skaits vēlēšanās varētu būt mazāks nekā citugad, taču varot paredzēt arī mazos sarakstus, kādi ir bijuši iepriekš. Radio reklāmas liecina, ka uz Saeimu vēlas startēt nesen dibinātā partija Par prezidentālu republiku. Šajā grupā ieskaitāma arī uz LSDSP bāzes veidotā apvienība Atbildība.
Viens no kampaņas tematiem, pēc sociologa domām, būs attieksme pret starptautiskajiem aizdevējiem, kur arī vienā pusē ir Vienotība, bet otrā - Aināra Šlesera (LPP/LC) un Andra Šķēles (TP) veidotā apvienība, kas vedina virzīties uz savu neatkarīgu ekonomiku, saglabājot pašcieņu attiecībās ar aizdevējiem. Paralēli mediju uzmanību piesaistīšot premjera kandidātu sacensība, kas varētu interesēt vēlētājus, kuri politikā nav tik kompetenti un lielāku uzmanību pievērš līderu attiecībām. Lielākā daļa šīs cīņas dalībnieku jau ir zināmi. SC premjera kandidāts ir Jānis Urbanovičs, Vienotības - Valdis Dombrovskis, ZZS - Aivars Lembergs, TB/LNNK un VL - Roberts Zīle. Vienīgi A. Šlesers un A. Šķēle nav izšķīrušies, kurš no abiem ies uz premjera kandidātu diskusijām, un abi Dienai aizbildinājās, ka šīs diskusijas parasti sākoties rudens pusē.
Agrāk tikai rudens pusē sākās priekšvēlēšanu reklāmu kampaņas, kas šoreiz jau pēdējā nedēļā pirms priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākuma medijos izplatījās ar tādu intensitāti kā 90. gados vēlēšanu mēnesī. Tās arī parādīja, ka Vienotība centīsies iezīmēt sevi ar godīgiem politiķiem, turpretim AŠ2 - ar labo darbu darītājiem. Uz lūgumu vērtēt katra izredzes un labās reputācijas iespējas vēlēšanās, A. Freimanis atzina, ka tai vienmēr ir bijusi sava loma, taču «vēlētājs ir palicis diezgan tolerants pret jēdzienu negodīga politika», jo visa politika vēlētāju uztverē šķiet negodīga un atsevišķiem ideālistiem saglabāt tīru reputāciju politikas augšējos ešelonos esot ārkārtīgi grūti.