Tikko biju grāmatnīcā, jo vajadzēja nopirkt dāvanu. Tas, protams, nav nekāds dēku vai atklāsmju stāsts, tomēr gadījās kas īpašs. Manī ieplūda spēks, par kādu žurnāliem stāsta dzērāju sievas. Es visus šos gadus «pacietīgi gāju un mīlēju» Rīgas grāmatnīcas, kaut vienmēr tās mani «pazemojušas, kaitinājušas, apbēdinājušas un sagādājušas vienas vienīgas asaras». Es beidzot jutos brīva - lai iet, lai bankrotē, jo man to nevajag. Man nevajag juku jukām plauktos liktu makulatūru. Man nevajag garlaicīgu latviešu autoru savārstījumus par desmit latiem un mazformāta «kūlo hoteļu» grāmatas par piecīti, man nevajag akcijas galdu par latu (tur nekad nav nekā, ko gribētos nopirkt), man nevajag smagus, dīvainus albumus par četrdesmit, man nevajag bezgaumīgas kartītes ar uzrakstu «Rīga». Man nevajag kusli noformētus vākus un izmisušas čupas ar vampīrromāniem. Visvairāk man nevajag sasvīdušu apsargu, kas klusiem soļiem lavās nopakaļ un glūn uz pirkstiem. Man vajag atmosfēru, man vajag vainas apziņu, kas rodas, nodirnot grāmatu veikalā tik ilgi, ka nokavēts randiņš, darīšanas un aukles mājā ejamais laiks. Man patīk ienirt grāmatās, patīk iztaustīt vāka burtu reljefu, pačamdīt papīru. Es aizlasos un aizšķirstos, jo nevaru izvēlēties. Es vienmēr pērku grāmatas, vienmēr, taču nu jau faktiski nemaz Rīgas grāmatnīcās. Pat dāvanai man nesanāk. Viena grāmata bija, bet netīra, nogramstīta. Tādu es nevaru ne sev pirkt, ne citam dāvināt.
Man patīk uzskriet grāmatām, kas vismazāk atbilst attiecīgās pilsētas raksturam. Piemēram, Kalifornijas kūku cepējas grāmatai Oslo vai sniegpārslu albumam Austrālijā. Īpašais veids, kā grāmata nolikta plauktā, kā es to ieraugu, kā tā ir dizainēta, man vienmēr liek aizdomāties, pārprojektēt un pārrakstīt daudzās aktrišu un mākslinieču grāmatas Latvijā. Visskaistāk man domās sanāca grāmata par Džemmu Skulmi - tā, kur viņa uz vāka sporta jakā. Es būtu ņēmusi skaisto un domīgo bildi no astoņdesmitajiem gadiem. Ar gariem matiem, mīkstiem atlocītiem džinsiem, vieglo topu un platformas iešļūcenēm ar sietiņu. Kāpēc par to visu es pašlaik domāju? Tāpēc, ka blakus uz galda stāv divas brīnišķīgas grāmatas - dubultalbums par Rūmenes muižu (Zaigas Gailes biroja izdevums) un iespaidīga, pavisam svaiga monogrāfija par Gunaru Birkertu (izdevniecība Axel Menges). Grāmatas par visaugstākā līmeņa veikumu Latvijas kultūrā, kuras nav Rīgas grāmatu veikalu skatlogos. Es tik bieži apstājos pie grāmatu skatlogiem ārzemēs, bet nekad Rīgā. Grāmatnīca! Esmu tavs klients, bet kāpēc tu man neko nepiedāvā?