Uzreiz jāteic, ka šādas tradīcijas man nav, jo Saeimas vēlēšanās līdz šim esmu startējis tikai vienu reizi. Pirms tam un arī tagad strādāju RD, un esmu pārliecinājies, ka pašvaldību darba atslēga tomēr glabājas parlamentā, nevis pašvaldībā. It īpaši krīzes situācijā, kā tas ir pašlaik, kad dažādas funkcijas tiek nodotas pašvaldībām bez kāda nodrošinājuma.
Es uzskatu, ka šī situācija ir labojama, tomēr izdarīt to var tikai un vienīgi parlamentā. Turp tad es pašlaik taisos doties, lai labotu iepriekšējo likumdevēju pieļautās kļūdas.
Ar jūsu vārdu saista bijušās Parex bankas akcionāru Kargina un Krasovicka ietekmi SC. Vai jūs ar šiem diviem kungiem tiešām nesaista nekas vairāk par noguldītāja un bankas attiecībām?
Karginu pazīstu ļoti sen. Man ar viņu ir normālas attiecības, kas nekad nav atspoguļojušās par depozītiem piešķirtajos procentos vai kaut kā citādāk. Tāpat kā citiem Rīgas un ne tikai šīs pašvaldības ierēdņiem vien, manu algu pārskaita uz Parex banku. Pensiju man pārskaita uz Swedbank.
Kas attiecas uz jūsu minētajām saistībām, šādu tenku mūsu valstī ir pietiekami daudz. Bet, izņemot to, ko es teicu, mani ar Karginu vai kādu citu nekas nesaista. Parex bankā neesmu ņēmis ne kredītus, ne aizņēmumus.
Kad bijāt vicemērs, RD pieņēma lēmumu par nu jau skandalozā Dienvidu tilta celtniecību, kaut gan iepriekš bija izlemts attīstīt Ziemeļu šķērsojumu. Kāpēc mainījāt savas domas?
Ziemeļu šķērsojums pat ar optimālākajām izmaksām būtu savas divas reizes dārgāks par visu Dienvidu tilta izbūvi. Tam priekšroka tika dota kā lētākajam. Žēl, ka toreizējais satiksmes ministrs atteicās tam piesaistīt Eiropas līdzfinansējumu.
Sākotnējās plānotās izmaksas Dienvidu tiltam bija 90 miljoni latu, tikpat daudz maksāja arī nauda, ko celtniekiem nācās aizņemties banku konsorcijā. Bet tas tomēr nav pusmiljards, par ko tagad runā. Taisnību sakot, tas pusmiljards gan skar ne tikai pašu pārvadu, bet visu piegulošo teritoriju sakārtošanu. Sadārdzinājums notika 2005. gadā, kad tika grozīts līgums starp RD, celtniekiem un banku. Toreiz sanāca sadārdzinājums, kas arī manā skatījumā ir pārmērīgs.
Tomēr pats tilta fakts nav nekāds grēks, jo pārejas pār Daugavu pietrūkst arī šodien. Ja būtu vēl kādi trīs tilti, tas situāciju drusku glābtu. Vecie tilti - Akmens un Vanšu - ieiet strupceļā. Dienvidu tilts pēc pabeigšanas 2012. gadā tāds nebūs.
Jautāja Didzis Meļķis