Piekrītoši klusēju, tikai skatiens nejauši noslīdēja līdz tukšajam zeltnesim. Kad kopš laulības šķiršanas noņēmu zeltaino stīpiņu un noslēpu dziļi atvilktnē, tas ir bijis kails. Citi gredzeni man nepatīk, traucē strādāt, bet to nebiju novilkusi ilgus gadus, lai gan mīlestības vairs sen nebija. Bija pieradums. Varbūt tas ir agrāko laiku aizspriedums, ka laulības gredzens sievietei ir gluži kā savdabīga piederības, kvalitātes zīme. Ir gredzens, tu esi, nav gredzena, tevis nav. Kaut gan - kāda jēga baltam plīvuram un svecēm uz altāra, ja laulāto attiecībās ienāk naids un nesaprašanās? Ja tā sauktais vīrs vai sieva top svešāki par jebkuru pavirši satiktu garāmgājēju? Brīvība šādā gadījumā šķiet dārgāka par visu uz pasaules. Reizēm aizmirstu kāzu datumu, bet laulības šķiršanas datumu atzīmēju katru gadu.
Kas mainās pāra attiecībās, laulību reģistrējot oficiāli? Iespējams, rodas lielāka kopības izjūta un atbildība vienam pret otru, it sevišķi, ja abiem tā vairs nav pirmā laulība. Jaunībā nereti šīs atbildības sajūtas nav, varbūt tāpēc arī labāk uzreiz neskriet pie altāra. Nekas nav nožēlojamāks par pompozām kāzām, kurās iztērēta vecāku nauda, bet kurām drīz vien seko šķiršanās! Nekad neuzspiedīšu tādas saviem bērniem! Viņiem pašiem jāsaprot, kurā brīdī uzvilkt pirkstā laulības gredzenu, vai šo brīdi nosvinēt klusā, intīmā ģimenes lokā vai skaļā draugu pulkā vai labāk par šo naudu, kas tiktu izmesta rasola bļodās, jaunajiem aizbraukt nelielā kāzu ceļojumā. Tāpēc arī labākais vecums, lai precētos, tik tiešām ir jau tad, kad tuvojas trīsdesmit, kad ir iegūta izglītība un jau kaut kāds stāvoklis sabiedrībā, kad esi nostājies uz kājām un neskaties tikai vecāku maciņā pēc kabatas naudas. Kad bērns jau ir gaidīts, nevis nejauša sagadīšanās, kuru ātri atdot vecmāmiņu audzināšanā (mūsdienās vecmāmiņas vairs nav vecmāmiņas, bet gan aktīvas un aizņemtas Balzaka vecuma sievietes!).
Bet - vai es pati vēl kādreiz dzīvē vēlētos kāzas? Jā, bet tikai tādā gadījumā, ja būtu pārliecināta, ka vēlos ar šo vīrieti kopā novecot un nomirt vienā dienā un vienā stundā. Lai laulības gredzens tik cieši saaugtu ar pirkstu, ka to nevarētu novilkt nekad. Klusi, mierīgi, skaisti, bez lieka trokšņa, ar saviem bērniem kā vienīgajiem lieciniekiem šim īstākajam un patiesākajam brīdim dzīvē.