Jā, divi nodokļi. Viens no tiem ir subsidētās elektroenerģijas nodoklis (SEN), kura likme mazajām HES varētu būt 10% no pārdotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros. Ja pārdod elektrību brīvajā tirgū - respektīvi, to, kas ir virs kvotas, - tad tai šī nodokļa likme netiek piemērota. Otrs ir tāds brīnumains jaunievedums kā izmainītais dabas resursu nodoklis. Turklāt plānots mainīt Ūdens apsaimniekošanas likumu, kas jādara tāpēc, ka hidroenerģija līdz šim nav pakļauta minētā veida nodokļiem. Veicot izmaiņas, tiek noteikts, ka drīkst aplikt ar nodokli hidroenerģijas stacijas ar jaudu līdz diviem megavatiem un tiek izmainīts dabas resursu nodoklis. Plānotais nodoklis turklāt tiek piemērots nevis ūdens caurplūdei vai fiksētajam ūdens daudzumam, bet gan saražotajai elektroenerģijai, respektīvi, vienai saražotajai kilovatstundai - un nodokļa apmērs ir 0,018 eiro, kas atbilst 1,3 santīmiem.
Ja pagājušajā gadā mazo HES elektrības vidējā cena bija, piemēram, 2,6 santīmi par kilovatstundu, tad, ieviešot plānoto nodokli, 1,3 santīmi būtu jāmaksā par ūdeni. Šogad mazo HES elektrības cena tirgū ir apmēram trīs santīmi, un tātad no tiem 1,3 santīmi būtu jāsamaksā par ūdeni.
Kopumā Latvijā patlaban ir ap 150 hidroelektrostacijām?
Kopā ar nestrādājošajām hidroelektrostacijām - 151-152 HES. Situācija ar strādājošajām un nestrādājošajām hidroelektrostacijām ir mainīga, bet vairāk nekā 140 HES strādā, un no šīm hidroelektrostacijām daudzas pārdod elektroenerģiju brīvajā tirgū virs kvotas. Dažas hidroelektrostacijas pārdod ievērojami lielu daļu saražotā tieši virs kvotas. Ir arī tā, ka hidroelektrostacijas pārdod elektrību Latvenergo par it kā brīvā tirgus cenu, un arī par šo saražotās elektrības daudzumu saskaņā ar iecerētajām izmaiņām likumdošanā būtu jāmaksā 1,3 santīmus liels nodoklis.
Minētais dabas resursu nodoklis ir nepareizs pēc būtības un rada tiesiskās paļāvības riskus, tāpēc mēs esam gatavi pēc nodokļa pieņemšanas iesūdzēt valsti Satversmes tiesā. Sūdzība ir gatava, vienīgi jāiesniedz - ja būs nepieciešams. Gribu uzsvērt, vienīgais nodokļa pamatojums ir vēlme ar tā palīdzību nākamgad valsts budžetam iegūt 920-925 tūkstošus latu.
Tieši kam ir vēlme šo summu iegūt?
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Nodokļa definīcijā teikts, ka dabas resursu nodoklis radīts, lai novērstu dabai nodarīto postu un attiecīgi kompensētu tā radītās sekas. Šinī gadījumā, kad ūdens tek pa upi gravitācijas ietekmē, nav saprotams, kādu postu tas rada un kāpēc vajadzīgs šāds nodoklis.
Ar nodokli taču tiek aplikta saražotā elektroenerģija, nevis ūdens.
Tieši tā, tāpēc jau nodokļa ideja ir nepareiza pēc būtības. Kāpēc lai nodoklis tiktu piemērots elektrībai? Ja runājam par ūdeni, tad, ja ūdens, plūstot cauri HES turbīnai, nodarījis kādu kaitējumu dabai, tad ar nodokli tieši ūdeni vajadzētu aplikt. Varbūt jābūt kādam skaitītājam, kas fiksētu hidroelektrostacijai cauri izplūdušo ūdeni un tad attiecīgi arī ūdens daudzumam piemērotu nodokli.
Teicāt, ir gatava prasība Satversmes tiesai, bet par nākamā gada valsts budžetu Saeima gatavojas balsot novembra sākumā. Tātad teorētiski vēl iespējamas izmaiņas.
Runājot par SEN, šis nodoklis ir fiskāli neitrāls, respektīvi, neietekmē plānoto budžeta deficītu. Ir sarēķināta summa - 29,6 miljoni latu, ko varētu iegūt ar šo nodokli, bet šī summa ir paredzēta jaunizveidojamajam fondam, kurā esošā nauda tiktu izmantota dažādiem kompensācijas mehānismiem saistībā ar elektrības cenu, obligātā iepirkuma komponentes kāpumu un tamlīdzīgi, bet šī summa tiešā veidā neattiecas uz budžetu.
Savukārt dabas resursu nodoklis ir iekļauts tieši budžetā, respektīvi, šim nodoklim pretī jau ir paredzētie izdevumi. Lai plānotos 920- 925 tūkstošus latu no budžeta izņemtu, jāatrod veids, kā citādi šo summu nākamā gada valsts budžetā nodrošināt. Tieši šādu uzstādījumu paudis arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Es neesmu Ministru prezidenta vietnieks, tāpēc man grūti atņemt naudu kādai citai nozarei, objektīvi vērtējot, neesmu arī gatavs kādas citas nozares uzņēmējiem pateikt, ka naudu viņiem vajadzētu atņemt, lai kompensētu minētos 920 tūkstošus latu.
Es gan esmu optimists un joprojām ceru, ka minēto dabas resursu nodokli hidroelektrostacijām nepiemēros. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts man arī ir teicis, ka šādu nodokli, viņaprāt, piemērot nevajadzētu, bet uzsvēris arī, ka dabas resursu nodoklis jau nav Ekonomikas ministrijas, bet gan VARAM atbildības sfēra, tāpēc man jārunā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu.
Jāsaka, sarunas VARAM iepriekš bijušas ne visai auglīgas. Bija tikai viena darba grupas sanāksme par šo jautājumu. Šogad maijā mēs, asociācija, pēc ilgāka laika un mums par pārsteigumu tikām uzaicināti uz darba grupas sēdi, kuras mērķis bija lemt par HES ekspluatācijas noteikumu pārskatīšanu saistībā ar pavasara plūdiem, par to, kā varētu mazināt plūdu sekas. Kad es ierados uz darba grupas sanāksmi, tad izrādījās, ka esmu no savas nozares viens un pretī man bija astoņi oponenti - no VARAM, Vides fonda un tamlīdzīgi. Tiku informēts, ka esmu uzaicināts, lai labprātīgi paziņotu, par ko mazās hidroelektrostacijas būtu gatavas maksāt. Man tika norādīts, ka nozare maksā pārāk maz un ka laipni tiek atļauts izvēlēties, par ko turpmāk maksāt. Protams, sākās diskusija. Nekādu pamatotu pārmetumu, ka mazās hidroelektrostacijas būtu radījušas nelabvēlīgas sekas dabai, nemaz nebija. Man diezgan atklāti arī pateica, ka nav jau nekādu nodarījumu vai kaitējumu videi, kas būtu jākompensē, bet vienkārši jāmaksā, jo VARAM ir uzdevums nodrošināt noteiktu summu 2014. gada valsts budžetā.
VARAM savu viedokli pamatoja ar ārvalstu praksi?
Nē, nepamatoja. Man jautāja, kāpēc hidroelektrostacijas par ūdeni nemaksā. Es jautāju, kāpēc gan par ūdeni būtu jāmaksā, un tad man sacīja, ka, dzīvojot dzīvoklī, jāmaksā par zemi zem dzīvokļa. Es sacīju, ka arī HES maksā par zemi zem hidroelektrostacijas būvēm. Bet man norādīja, ka, ja jau izmanto ūdeni, tad par to jāmaksā.
Uz kompromisiem par nodokli kā tādu mēs, mazo hidroelektrostaciju nozare, neesam gatavi iziet, bet mēs esam gatavi pārskatīt likumus un noteikumus, kas attiecas uz HES darbību, un būtu tikai priecīgi to sakārtot. Ja ir Latvijā kāda hidroelektrostacija, ko nevar šķērsot laivotāji, un vēl kāda cita, kurā varbūt nepieciešams zivju ceļš, tad Mazās hidroenerģijas asociācijas biedru viedoklis ir tāds, ka mēs esam gatavi saprātīgos termiņos visas nepilnības novērst. Neviens neiebilst pret to, ka var būt arī hidroelektrostaciju nozarē nepilnības, kas jānovērš, un visi asociācijas biedri ir ieinteresēti, lai varētu sveicināties ar savu kaimiņu un būt labās attiecībās ar līdzcilvēkiem.
Labi zināms, ka nekad neviena nozare negrib papildu nodokli un vienmēr atradīs argumentus, kāpēc jaunā nodokļa ieviešana nav pamatota. Bet jūs uzskatāt, ka ierēdņi sagatavojuši tik vāju juridisko argumentāciju, ka jau tagad cerat uz mazo hidroelektrostaciju nozarei labvēlīgu Satversmes tiesas spriedumu?
Jā, uzskatu, ka juridiskā argumentācija ir vāja, un gribu pārliecināt Saeimas deputātus, ka šis plānotais dabas resursu nodoklis hidroelektrostacijām ir absurds un to nedrīkst vispār piemērot.
Jūs galvenos pārmetumus adresējat jau par demisiju paziņojušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam?
Tā sanāk. Rodas iespaids, ka ministrs, lai aizietu augstu paceltu galvu, grib izpildīt koalīcijas partneru un savas partijas, tas ir, Reformu partijas, dotu uzdevumu - sabalansēt 2014. gada valsts budžetu. Es domāju, ka cilvēkam, kurš 1. decembrī ministra amatu gatavojas atstāt, fakts, kurai nozarei naudu atņemt un cik daudz atņem, ir pilnīgi vienalga. Turklāt Sprūdža kungs pārstāv ar hidroelektrostacijām absolūti nesaistītu nozari un ļoti var būt, ka viņam nekad dzīvē nesanāk šajā nozarē darboties.
Patlaban Edmunds Sprūdžs arī nav paziņojis, ka vēlas turpmāk darboties politikā.
Jā, tā gan. Tāpēc ministram nav īpaši būtiskas lēmuma politiskās sekas.
Par atbalstu zaļajai enerģijai dzirdēti diametrāli pretēji viedokļi - gan ka atbalsts ir bijis un ir pārāk liels, gan arī, ka plānotie pasākumi nozari grauj.
Valsts gan deklarē, ka atbalsta zaļo enerģiju, turklāt patiešām daudzi uzskata, ka valsts pārlieku atbalsta zaļo enerģiju, bet patlaban vērojams tas, ka valsts padara smagāku nodokļu slogu tieši zaļajai enerģijai. Valsts ar vienu roku dod, ar otru - ņem.
Jāpiebilst, lai gan man jāatbalsta Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija, es uzskatu, ka zaļā enerģija vispār ir tikai trīs veidu - ūdens, vēja un saules enerģija, tāpēc ne jau visa atjaunojamā enerģija būtu dēvējama par zaļo enerģiju.