G. Papandreu negaidītais paziņojums ir nobrucinājis pasaules finanšu tirgus un sadusmojis gan Eiropas lielvalstis, gan Grieķijas opozīcijas partijas, gan paša premjera vadīto Sociālistu partiju.
Vienošanās apdraudēta
«Mēs uzticamies pilsoņiem, mēs ticam viņu vērtējumam, mēs ticam viņu lēmumam,» uzrunājot parlamentā ievēlētos Sociālistu partijas deputātus, sacīja G. Papandreu. «Dažu nedēļu laikā tiks noslēgta vienošanās par jaunu [starptautisko] aizdevumu, tādēļ mums ir jāpasaka, vai mēs to atbalstām vai noraidām.» Viņš nekonkretizēja, kāds tieši būs referenduma jautājums, bet piebildis, ka tas varētu notikt janvāra sākumā.
G. Papandreu paziņojums ir šokējošs, jo vēl pagājušajā trešdienā viņš atbalstīja eirozonas galotņu sanāksmē panākto vienošanos, ka privātās bankas un apdrošināšanas kompānijas norakstīs 50% no saviem ieguldījumiem Grieķijas parādzīmēs, bet nākamgad Atēnas varēs sākt saņemt otro starptautisko aizdevumu 13 miljardu eiro (91 miljards latu) apmērā. Turpretī starptautisko aizdevēju trijotne - Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija - pieprasīja Grieķijas valdībai samazināt budžeta izdevumus par 100 miljardiem eiro (70 miljardi latu). Tas nozīmētu kārtējo algu un pensiju apcirpšanu un nodokļu palielināšanu, kas jau līdz šim ir izraisījusi plašus un vardarbīgus protestus.
Paziņojot par referendumu, Grieķijas premjers grūtās sarunās panākto vienošanos ir «pametis zem riteņiem». Nedēļas nogalē veiktās aptaujas liecina, ka vairākums grieķu nav apmierināti ar nākamā starptautiskā aizdevuma noteikumiem, tādēļ pastāv liela varbūtība, ka referendumā viņi balsos pret vienošanās apstiprināšanu. Tādā gadījumā Grieķija tuvāko mēnešu laikā paliktu bez līdzekļiem un sabruktu zem smagās parādu nastas, riskējot paraut līdzi Rietumeiropas bankas un citas eirozonas dalībvalstis.
Glābj savu ādu
G. Papandreu lēmums izraisījis asu reakciju Grieķijas politiskajās aizkulisēs. Seši premjera pārstāvētās partijas parlamenta deputāti aicināja premjeru atkāpties, bet vēl viena deputāte izstājās no sociālistu parlamenta frakcijas, paplacinot jau tā nelielo vairākumu, vēsta Reuters.
Savukārt lielākās opozīcijas partijas Jaunie demokrāti līderis Antonis Samars aicināja rīkot ārkārtas vēlēšanas un paziņoja, ka G. Papandreu izsludinājis referendumu, lai glābtu savu ādu. Viņam piekrīt arī vienkāršie grieķi. «Tas ir absurds. Viņi [valdība] ir ieraidījuši bumbu mūsu pusē, bet vai tad tas nav viņu pienākums izlemt?» prāto gids Haris Velakotako. «Viņiem vajadzēja rīkot šo referendumu jau no paša sākuma, pirms visiem taupības pasākumiem.»
Grieķijas valdības lēmums manāmi satraucis Eiropas smagsvarus - Vācijas un Francijas vadītājus Angelu Merkeli un Nikolā Sarkozī, kuriem otrdienas pēcpusdienā notika telefonsaruna. A. Merkele sazvanījusies arī ar G. Papandreu. Savukārt N. Sarkozī otrdienas vakarā apspriedās ar Francijas valdības locekļiem.
Vācijas kancleres A. Merkeles vadītās koalīcijas dalībnieku partijas Brīvie demokrāti parlamenta līderis Rainers Briderle paziņoja, ka G. Papandreu lēmums viņu ir aizkaitinājis. «Man izskatās, ka kāds cenšas izlocīties no vienošanās,» sacīja R. Briderle.
G. Papandreu esot lūgts ierasties uz šonedēļ notiekošo G20 valstu samitu Francijā, lai izskaidrotu savu lēmumu.