Kāpēc I. Grigule vēlējās kļūt par Ārlietu komitejas viceprezidenti, Dienai neizdevās uzzināt, jo deputāti sazvanīt joprojām nav iespējams. Taču portāla Diena.lv rīcībā nonākusi I. Grigules vēstule, kurā viņa kolēģiem pirms balsojuma lūdz atbalstu savai kandidatūrai. Eiroparlamentāriete ne pārāk veiklā angļu valodā apgalvo, ka viņai ir ļoti liela pieredze ārlietās. «Mana iepriekšējā darba pieredze bijusi cieši saistīta ar ārlietām,» raksta I. Grigule, cita starpā norādot, ka viņa strādājusi arī parlamentārajā delegācijā sadarbībai ar NATO.
Citu ainu gan atklāj O. Kalniņa teiktais. «Vispār viņa ļoti aktīva nebija,» sākumā izvairīgi saka deputāts, bilstot, ka pirms EP vēlēšanām I. Grigule izlaidusi apmēram sešas Saeimas Ārlietu komisijas sanāksmes un arī pirms tam sēdēs reti izteikusies. Tāpat I. Grigule reti apmeklējusi tikšanās reizes ar ārvalstu kolēģiem un, ja piedalījusies, tad nav runājusi. O. Kalniņš arī neslēpj - lai arī ikdienas darbā deputāte nav gribējusi piedalīties, viņa bijusi aktīva līdzbraucēja komandējumos, piemēram, devusies līdzi gan uz Ķīnu, gan Turciju. Savukārt delegācijā sadarbībai ar NATO politiķe bijusi vien nekad neizmantots rezerves variants gadījumam, ja kāds cits kolēģis nevarētu pildīt uzticētos pienākumus.
Tikmēr Zemnieku saeimas lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons intervijā Latvijas Radio pauda vilšanos, ka neviens ievēlētais deputāts nebūs pilntiesīgs Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas loceklis. Viņš arī atklāja atsevišķu nozares pārstāvju Briselē teikto, ka I. Grigulei Lauksaimniecības komitejā būtu bijusi iespēja nodrošināt viceprezidentes amatu. Vēlāk gan atklājās, ka to, visticamāk, liegtu I. Grigules politiskās grupas izvēle. Politiķe, iespējams, cerēja, ka, pievienojoties eiroskeptiķu Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa grupai, tās skaitliski nelielā sastāva dēļ izdosies ieņemt kādu labu amatu, taču tagad šī vēlme izgāzusies, jo lielākās politiskās grupas bloķējušas šāda veida eiroskeptiķu centienus.