Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Grožus tik viegli neatlaidīs

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi rīkot starptautisku konkursu, kurā meklēs jaunu augstskolu akreditācijas veicēju, jo tā nav apmierināta ar līdzšinējo Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra (AIKNC) darbības principu, ka savējie vērtē savējos. Kamēr izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis saviem oponentiem mēģina skaidrot, kāpēc šāds konkurss nepieciešams, ministra izbrāķētā centra valdes priekšsēdētājs Juris Dzelme apsver domu tajā startēt. Ja AIKNC neatbildīs konkursa kritējiem, centrs varētu mesties kopā ar kādu institūciju, kas tiem atbilstu.

Ja konkurss akreditācijas veicēju meklēšanai tiks rīkots, AIKNC neredz šķēršļus, lai tajā nepiedalītos. Ja arī centrs kādu konkursa kritēriju neizturēs, sevi kā līgumdarba veicēju piedāvās kādai organizācijai, kas atbildīs nolikumam. «Mums ir pieejama visa vēsture - iepriekšējie ekspertu ziņojumi, augstskolu pašvērtējumi, lēmumi par visām akreditācijām no 96. gada. Tas ir pluss, ko varam piedāvāt, lai kopumā paaugstinātu iespējas saņemt līgumu kopīgai vērtēšanai,» ir pārliecināts J. Dzelme.

Tiesa, pagaidām nav skaidrs, vai šāds konkurss vispār notiks, jo pret IZM ideju iebilst augstskolu rektori. Viņi nevēlas akceptēt ministrijas izstrādātos augstskolu akreditācijas noteikumus, kuros šī ideja iestrādāta, jo no viņu skatpunkta tas ir gluži kā pirkt kaķi maisā. Proti, rektori nezina, kādu institūciju konkursā izvēlēsies, tāpēc viņiem ir bažas, ka lēmuma pieņemšana par studiju virzienu akreditāciju turpmāk varētu notikt vienpersoniski. Rektoru bažas ir saklausījusi arī koalīcija, kas pirmdien uz nedēļu atlika noteikumu tālāko virzību.

Savukārt IZM nav mierā ar līdzšinējā akreditācijas veicēja AIKNC darbību. Pirmkārt, Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros veiktā augstākās izglītības kvalitātes izvērtēšana atklāja 55 nekvalitatīvas studiju programmas, kuras AIKNC savulaik atzinis par gana labām, lai tām piešķirtu akreditāciju. Otrkārt, R. Ķīlis pārmet savējo būšanu. Proti, centrs kā ekspertus studiju programmu akreditācijā AIKNC piesaista konkurējošu izglītības iestāžu profesorus vai pat rektorus.

J. Dzelme piekrīt, ka «visā šajā sistēmā subjektīvais moments ir», taču katrā vērtētāju komandā ir ārzemju eksperts, kurš šīs bažas kliedē. Turklāt gala lēmumu par akreditāciju pieņem nevis AIKNC izvēlētie eksperti, bet gan no centra neatkarīga akreditācijas komisija, kas turklāt akceptē šos ekspertus. Akreditācijas komisija sastāv no IZM, darba devēju, kā arī arodbiedrību pārstāvjiem.

AIKNC kā ekspertus akreditācijas veikšanai izvēlas ne tikai konkurējošu augstskolu profesorus un rektorus, bet arī IZM darbiniekus. Centra mājaslapā pieejamie pārskati liecina, ka kopš 2007. gada kā eksperte vairākkārt piesaistīta arī bijusī IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde. Studiju programmu kvalitāti G. Rēvalde vērtēja laikā, kad viņa atradās arī augstajā amatā ministrijā, kas, starp citu, savulaik akreditācijas veikšanu deleģēja AIKNC. G. Rēvaldes amatpersonas deklarācija liecina, ka pēdējos trīs gados viņa no AIKNC saņēmusi 6780 latu lielu honorāru. J. Dzelme skaidro, ka G. Rēvalde tika izvēlēta viņas starptautisko kompetenču dēļ.

Vaicāts, kādēļ studiju programmu akreditācijai kā ekspertus AIKNC izvēlas arī konkurējošu augstskolu rektorus, J. Dzelme atbild, ka akreditācijas «pamatideja ir nevis sīka studiju programmu satura analīze, bet kvalitātes vadības sistēmas analīze». Tieši rektori, kurus citās valstīs pie akreditācijas parasti nepielaiž, esot piemērotākie šo sistēmu analīzei. Vienlaikus viņš informē, ka ekspertus izvēlas nevis pēc amata, bet kvalifikācijas. Pārlūkojot Latvijas augstskolu rektoru amatpersonu deklarācijas, redzams, ka pēdējos trijos gados kā eksperti studiju programmu izvērtēšanā piedalījušies trīs rektori. Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš šajā periodā vērtējis 15 studiju programmas, par to viņš saņēmis 10,6 tūkstošus latu. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektore Dace Markus par triju programmu vērtēšanu saņēmusi 1760 latu. Vidzemes Augstskolas rektore Vija Daukšte 2010. gadā izvērtējusi divas programmas un par to saņēmusi 960 latu. Pērn AIKNC viņai samaksāja 1120 latu. Par kuru programmu vērtēšanu šī summa piešķirta, J. Dzelme šobrīd nevarēja precizēt, jo resursu ierobežotības dēļ visus pērnā gada datus centrs nav paspējis pilnībā apkopot.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Kas ir AIKNC?

Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centru (AIKNC) 1994. gadā kā bezpeļņas organizāciju nodibināja IZM un piecas augstskolas.

2004. gadā to pārveidoja par SIA nodibinājumu.

AIKNC darbību vada valde, kuras priekšsēdētājs ir Juris Dzelme.
Valdes darbību kontrolē AIKNC padome, kas sastāv no 12 juridisko personu, tai skaitā augstskolu, pārstāvjiem.

AIKNC pastāvīgi nodarbina sešus darbiniekus un divus valdes locekļus. Visiem kopā algās pērn izmaksāja 46,9 tūkstošus latu.

Programmu vērtēšanai AIKNC līgumdarbos katru gadu piesaista vidēji 200 ekspertu, kuriem autoratlīdzībās pērn samaksāti 116,2 tūkstoši latu.

Par vienas programmas vērtēšanu, kas ilgst trīs dienas, eksperts saņem
Ls 480 (pirms nodokļu nomaksas).

Augstskola par vienas programmas izvērtēšanu maksā aptuveni Ls 3000.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?