Nelāgs klusums
1. Liepājas metalurgs, kas vēl nesen likās teju vai Latvijas ekonomikas pirmā desmitnieka tēma, aizvadītajā nedēļā par sevi vien atgādināja ar kārtējiem sīkajiem skandāliņiem uzņēmuma akcionāru sakarā. Savukārt pats jautājums par to, kāda nākotne uzņēmumu sagaida, joprojām neskaidrs. Lai gan vēl pirms dažām nedēļām tika runāts par termiņiem (31. maijs), pēc kuriem jābūt skaidrībai, papīriem parakstītiem utt.
Zinoši ļaudis gan mierina, ka ieilgusī pauze, lai arī kaitē uzņēmuma finanšu stāvoklim un strādājošajiem, no ražošanas jaudu ekspluatācijas viedokļa nav dramatiska. Tajā pašā laikā, kaut gan investora meklējumos iesaistītie noslēpumaini apgalvo, ka interesenti esot, neoficiāla informācija liecina, ka nekas nopietns parādījies nav.
Tam varētu būt vairāki iemesli. Pirmkārt, tas, ka šādam investoram jārēķinās ar situāciju, ka LM finansiālā situācija ir nestabila vairāku gadu garumā. Proti, pat ja tiktu panākts uzņēmumam labvēlīgs risinājums elektrības cenu aspektā, tas principiāli situāciju nemainītu (dārgā enerģija veidojot vien apmēram 20% no problēmām naudas plūsmā). Tātad šādam investoram jābūt pašā metalurģijas nozarē strādājošam, nevis finanšu investoram, kas domā dažu gadu perspektīvā. Otrkārt, šādu investoru esot tikpat kā neiespējami atrast starp Eiropas metalurgiem, kuriem savu problēmu netrūkst. Tātad runa var būt par investoru ar saknēm NVS. Tas savukārt nozīmējot, ka šādu investoru ar īpaši stipru lupu pētīs Eiropas struktūras, lai izvairītos no situācijas, ka, iegādājoties LM, prasti sakot, iespēju lietot «made in EU» birku, apsviedīgais investors izmantotu LM kā kanālu savas ārpus ES ražotnēs tapušās produkcijas pludināšanai tirgū.
Lai mīņāšanās uz vietas kļūtu vēl nepārprotamāka, nav arī skaidrs, cik tālu uzņēmuma kreditori (t. sk. valsts) tikuši attiecību kārtošanā ar LM pašreizējiem akcionāriem, kuri, cik noprotams, apgalvo, ka neesot skaidrs, kāda būtu viņu tālākā juridiskā atbildība akciju atdošanas gadījumā un kāpēc vispār dažāda lieluma (pat par šo parametru trūkst skaidrības...) akciju paketes jāatdod par vienu cenu (simbolisku latu).
Īsi sakot, ir gan objektīvi, gan subjektīvi šķēršļi adekvātā situācijas virzībā uz priekšu. Dienas rit, vasara atslābina, bet uzņēmums turpina veģetēt.
Valsts pārvalde kļuvusi nobriedušāka
2. Vairākums droši vien neatceras, kādas batālijas pavadīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iepriekšējo vadītāju (Sončiks, Jakāns) nomaiņu. Ilgi, skaļi t. s. kompromati šķīda visos virzienos. Iestādes darbs bija tik (vismaz tāds iespaids radās) saistīts ar vadītāju personību, ka likās - visas jezgas rezultātā teju vai VID darbs apstāsies. Uz šāda fona miers (vismaz ārēji), ar kādu aizvadītajā nedēļā tika pieteikta Jezdakovas aiziešana, liecina VID par labu, pat ja viņas lēmuma pamatā ir iekšējā rīvēšanās. Ironiski izsakoties, tas, ka nedēļas nogalē vēl nebija parādījušies t. s. kompromati par Jezdakovas iespējamiem pēctečiem, vispār jau ir pasaka!
Otra ietekmīga valsts iestāde, kas par sevi atgādināja pagājušajā nedēļā, bija Konkurences padome (KP). Salīdzinot ar VID un Valsts kontroli, KP publiskajā telpā bijusi mazāk pamanāma, tomēr patiesībā KP loma ir ļoti liela, ja atceramies, cik svarīgi, lai eiro ieviešanu nepavadītu nepamatota cenu paaugstināšana. KP nozīme ir ļoti būtiska arī tāpēc - lai gan Latvijā ir kapitālisms, brīvais tirgus un tamlīdzīgi, virknē nozaru «savējie vien esam - vienosimies» princips nekur nav pazudis.
No šī viedokļa KP aizvadītajā nedēļā publiskotais lēmums piemērot 2 miljonu latu lielu sodu kuplam pulciņam būvkompāniju par pretlikumīgu vienošanos konkursos ir interesants. Kaut tāpēc, ka - tā kā runa ir par jūtamu sadārdzinājumu (vismaz tā uzskata KP) darbos, ko savulaik pasūtījuši Latvenergo un Sadales tīkls, kā arī Latvijas dzelzceļš, elementāra loģika mudina secināt, ka šādi sadārdzinājumi kaut nedaudz atspoguļojas arī minēto uzņēmumu sniegto pakalpojumu cenā. Turklāt būtiski atzīmēt, ka runa ir par pasūtītājiem - valsts uzņēmumiem, tātad, lai cik tas skan patētiski, visu nodokļu maksātāju īpašumu. Un, ja būvnieku motivāciju (lai cik tā būtu savtīga) vēl var saprast, rodas jautājums, kā tad godātajiem valsts uzņēmumiem nerādās aizdomas, ka kaut kas šajos iepirkumos nav kārtībā. Neko nepamanīt 316 reižu (iepirkumos) - savdabīgi... Vai arī - par spīti uzlabojumiem, joprojām ir nepilnības iepirkumu regulējumā (pasūtītājs jūt sēra smaku, bet juridiski korekti neko nevar darīt).
Jokupēteri
3. Iepriekšējā nedēļas apskatā pieminējām savdabīgu sacensību starp dažādām t. s. latviešu politiķu grupām par iespēju dalīt varu ar Saskaņas centru gadījumā, ja Saeimas vēlēšanu rezultāti nākamgad tādu iespēju dotu. Kā viens no šādiem preciniekiem tika minēta Repšes grupa, kas šogad pārtaps partijā. Šķiet, aplidojamas dāmas godā nokļuvusi arī pati šī grupa. Par iespēju stāties attiecībās ar šo kompāniju aizvadītajā nedēļā ieminējās Reformu partijas (RP) izpilddirektors. Tas būtu visnotaļ komiski, ja ņem vērā, ka RP šajā vingrinājumā ir sāncensis - no pašas RP ar lielu skandālu savulaik aizgājušais «Olšteina sešnieks», kuram arī jāmeklē kāds stiprāks jums. Vispirms no sirds izlamāties, pēc tam startēt vienā listē? Lai gan - ko tu, cilvēks, nedarīsi, lai turpinātu nesavtīgi strādāt valsts labā...
Un, protams, no sirds ielīksmoja Vienotības Ētikas komisija, kas aizvadītajā nedēļā izteica publisku atzinību partijas biedram Škaparam par «godprātīgu rīcību», atkāpjoties no Rīgas brīvostas valdes locekļa posteņa. Ja ņem vērā, ka minētais kungs demisionēja nevis tāpēc, ka viņam būtu noriebušās pārējo valdes locekļu fizionomijas, bet gan paša sastrādātu nedarbu dēļ, Ētikas komisija izskatās vienkārši smieklīgi. Ja «godprātīga rīcība» ir nevis neiekļūšana skandālos, bet notīšanās, saprotot, ka skandālu notušēt neizdosies, tad tie ir ļoti īpatnēji priekšstati par ētiku.
Joprojām nepastāvīgi laika apstākļi
4. Arī pagājušā nedēļa bija bagāta ar pretrunīgiem signāliem par ekonomikas pašsajūtu mūsu eksporta tirgos. No vienas puses, Lietuvas dzelzceļš skumji konstatēja, ka maijā, salīdzinot ar 2012. gada maiju, kravu plūsma no Krievijas samazinājusies par 9%, kas esot liecība par zināmu nestabilitāti kaimiņvalsts ekonomikā. Paralēli Lietuvas piensaimnieki žēlojās, ka Krievijas rubļa kursa pazemināšanās dažu nedēļu laikā par 10% negatīvi ietekmē viņu ienākumus šajā tirgū. No otras puses, Igaunijas banku sektors vēstīja, ka mūsu ziemeļu kaimiņu mājsaimniecības jūtas gana optimistiski - maijā, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn, par 23% palielinājies saņemto hipotekāro kredītu apmērs. Paralēli par 5% apskatāmajā periodā palielinājušies noguldījumi, savukārt atmaksas ziņā kavēto kredītu īpatsvars samazinājies līdz 2,9%. Tajā pašā laikā starptautiskā tirdzniecības kredītu apdrošināšanas kompānija Atradius aizvadītajā nedēļā informēja, ka Austrumeiropā - ar to saprotot Čehiju, Slovākiju, Ungāriju un Poliju - būtiski (par apmēram 40%) palielinājies kavēto savstarpējo norēķinu skaits, sasniedzot 2,6-3,6% no kopējā apjoma. Savukārt The Financial Times veltīja publikāciju viltoto preču tirgum Eiropā, kas gada laikā dubultojies (līdz 2 miljardiem eiro) - cilvēki mēģini ietaupīt. Saikni starp zināmā mērā mūžīgo viltoto preču rūpalu un ekonomisko krīzi eirozonā, pēc laikraksta domām, apliecina tas, ka palielinās pārtikas preču, sadzīves tehnikas, medikamentu viltojumu īpatsvars (no 14,5% līdz 28,6%) kopējā viltojumu masā.