Pundurvalsts pārstāvji aktīvi iesāka maču, taču iekrita pretuzbrukumos un nonāca iedzinējos ar 0:3. Otrajā puslaikā Luksemburga atspēlēja divus vārtus un bija tuvu tam, lai atjaunotu līdzsvaru, taču slovāku līderis Mareks Hamšīks kompensācijas laikā pielika treknu punktu spēlei, gūstot viesiem ceturtos vārtus. Luksemburga ne tuvu nebija peramie zēni šajā mačā: bumbas kontrole mājiniekiem bija 46% un uz viesu vārtiem tika raidīti 13 sitieni.
Slovāki pirmo reizi kvalificējās EČ finālturnīram kā neatkarīga valsts, lai gan iepriekš spēlējusi Pasaules kausa finālturnīros. Tiesa, 1976. gadā par Eiropas čempionvienību kļuva Čehoslovākija, tāpēc slovāki par debitantiem uzskatāmi tikai daļēji.
«Tagad došos mājup, paspēlēšu golfu un mazliet atpūtīšos. Pēc tam mūs gaida gatavošanās finālturnīram,» pēc mača Luksemburgā sacīja Slovākijas galvenais treneris Jans Kozāks. Viņš uzsvēra, ka starp viņa padotajiem ir daudz labu spēlētāju arī bez Hamšīka un Martina Škrtela, tikai vajadzējis vairot viņu pārliecību.
Uzslavas noteikti pelnījusi Ukrainas izlase, kas gan mājās ar 0:1 piekāpās Spānijai un neiekļuva Euro 2016 uzreiz, bet gatavosies play-off mačiem novembrī. Ukraiņi aizvadīja teicamu maču pret pašreizējo Eiropas čempioni, izdarot 27 (!) sitienus uz vārtiem. Varam tikai minēt, kā spēle beigtos, ja ne lieliskais Dāvida De Hejas sniegums viesu vārtos. Interesantā paskatā Kijevā bija redzams Chelsea galvenais treneris Žozē Mourinju. Maskējies dīvainā apģērbā, viņš klātienē vēroja ukraiņa Andrija Jarmoļenko sniegumu.
Savukārt Krievija izcīnīja ceturto uzvaru tikpat spēlēs (2:0 pār Melnkalni) Leonīda Slucka vadībā. Harismātiskais krievs mēneša laikā pārvērta Krievijas izlasi līdz nepazīšanai un vedīs to nākamvasar uz Franciju.