H. Torningas-Šmitas vadītie kreisi centriskie spēki ieguvuši nelielu pārsvaru parlamentā, pateicoties nākamās premjeres solījumiem uzlabot Dānijas ekonomisko situāciju un vairot sociālo labklājību. Tomēr dāņu mediji skeptiski «groza galvu», jo nespēj iedomāties, kā šī koalīcija varēs strādāt, zinot, ka jau tagad nākamo valdību veidojošo partiju vidū ir dziļas domstarpības par fundamentāliem jautājumiem.
Aizdotās atslēgas
«Mēs to izdarījām! Šī ir diena, kad Dānija ir mainījusies, mēs veidojam vēsturi,» naktī uz ceturtdienu uzrunā atbalstītājiem sacīja 44 gadus vecā H. Torninga-Šmita. «Sociāldemokrāti ir gatavi uzņemties savu daļu atbildības. Mēs darīsim visu iespējamo, lai nepieviltu jūsu uzticību.»
Viņas vadītā Sociāldemokrātu partija vēlēšanās ieguva tikai otro lielāko balsu daudzumu, zaudējot līdzšinējās valdības vadītāja Larsa Lekes Rasmusena Liberālajai partijai, tomēr sociāldemokrātu vadītā koalīcija, kurā ietilps arī Sociālistiskā tautas partija, Sociāli liberālā partija un Sarkano un zaļo alianse, ieguvusi 92 no 179 Dānijas parlamenta deputātu vietām, raksta dāņu laikraksts Jyllands-Posten.
L. L. Rasmusens, kura valdības darbs bija atkarīgs no imigrantiem nedraudzīgās Tautas partijas, kuras dēļ šovasar Šengenas līguma dalībvalsts Dānija atjaunoja robežkontroli, atzina sakāvi, bet aicināja konkurenti būt modrai. «Dārgā Helle, rūpējies par Ministru kabineta atslēgām. Tu tās esi tikai aizņēmusies,» sacīja L. L. Rasmusens.
Līdzšinējais premjers Dāniju vadīja laikā, kad tā piedzīvoja lielāko krīzi kopš Otrā pasaules kara. Nekustamā īpašuma burbuļa sprādziena dēļ Dānijā sākās banku krīze, kuras dēļ kopš 2008. gada valdība ir nacionalizējusi deviņas bankas. Šajā laikā Dānija ir kļuvusi par vājāko ekonomiku Skandināvijā. Tiek prognozēts, ka šogad Dānijas iekšzemes kopprodukts pieaugs par 1,25%. Salīdzinājumam: Zviedrijai tas palielināsies par 4,5%, Norvēģijai - par 3%, pat globālās ekonomiskās krīzes lielākajai zaudētājai Īslandei - par 2,8%, vēsta Bloomberg.
Ja kādreiz Dānija varēja apstiprināt budžetu ar pārpalikumu, tad tagad tai ir jādomā, ko darīt, lai samazinātu budžeta deficītu, kas ir lielāks par Eiropas Savienībā noteiktajiem 3%. Dānijas Finanšu ministrija paredz, ka nākamgad valsts budžeta deficīts pieaugs līdz 4,6%.
Kur ņems naudu?
Smalkā ģērbšanās stila dēļ par Guči Helli iesauktā H. Torninga-Šmita savā priekšvēlēšanu kampaņā kritizēja L. L. Rasmusena nespēju samazināt budžeta deficītu un kāpināt ekonomikas izaugsmes tempus.
Tajā pašā laikā viņa apgalvo, ka ir jāpalielina nodokļi, lai piešķirtu papildu līdzekļus, piemēram, skolām un slimnīcām. H. Torninga-Šmita sola, ka gadā sociālās labklājības nodrošināšanai tērēs par 21 miljardu kronu (1,9 miljardi latu) vairāk, nekā solīja līdzšinējā valdība. Ekonomikas eksperti domā, ka jaunās valdības plāns nozīmē, ka tiks palielināts valsts iestādēs strādājošo skaits, tomēr nav skaidrs, kur tiks iegūti līdzekļi šim mērķim.
Dāņu laikraksti piektdien vaicāja, cik ilgi H. Torninga-Šmita valdīs, jo jaunās koalīcijas partneri nav vienoti. Piemēram, Sociāli liberālā partija, visticamāk, neatbalstīs jaunās premjeres ieceri ieviest ikgadējo banku nodokli 6 miljardu kronu (pusmiljons latu) apmērā.
Šī partija jau ir pateikusi, ka noraidīs arī H. Torningas-Šmitas ieceri saglabāt pašreizējo pensionēšanās vecumu, kas ir 60 gadu.