Kā skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Latvijas uzņēmēji nav izrādījuši plašu interesi par iespēju pieteikties konkursā, jo ārvalstu pasūtītājs izvirzījis specifiskas prasības. Saliekamas koka celtnes pirms nosūtīšanas īpaši jāsagatavo un jāiepako, kas atsevišķiem uzņēmējiem nav ekonomiski izdevīgi, savukārt vairākiem uzņēmējiem izveidot jaunu kopēju iepakošanas ražotni šoreiz nešķiet ekonomiski pamatoti, jo piegādes projekts 41 tūkstoša latu apmērā ir vienreizējs.
Šoreiz nevar pārmest kokrūpniekiem, ka ignorējuši dalību konkursā, jo uzņēmēji aprēķina rentabilitāti un kalkulē peļņu. Ja viņi to nedarītu - nerēķinātu risku - un avantūristiski iesaistītos dažādos pasākumos, tad valdībai būtu jālauza galva par vēl lielākiem budžeta konsolidācijas apjomiem, jo uzņēmējiem nebūtu peļņas un nebūtu no kā maksāt ienākuma nodokli.
Pārdomas rodas arī par specifiskajām prasībām un mūsu spējām cīnīties par sev izdevīgākiem noteikumiem. Valstij, kuras lielākā iedzīvotāju daļa zemestrīcē zaudējusi pajumti, kur tūkstošiem cilvēku slimo ar holeru un malāriju, nemaz nerunājot par bezdarbu un ierastākām sociālajām problēmām, varētu būt vienalga, kādā iepakojumā un sakārtojumā saliekamās ēkas tiek saņemtas.
ĀM informēs valdību par jaunām iespējām, kā apgūt palīdzībai Haiti atvēlētos līdzekļus. Jau sāktās sarunas ar nozares pārstāvjiem būs jāturpina, lai precīzāk apzinātu Latvijas uzņēmēju iespējas.
Valsts atbalsts uzņēmējiem ir ne tikai vienas bankas stutēšana un jauno uzņēmēju audzēšana, bet arī to komersantu stimulēšana, kas biznesā ir jau sen, radot jaunas darbvietas un ievērojamas summas samaksājot nodokļos.